Raizēties patiešām nav vērts, jo problēmu, ja mēs tās paši neradām, nekādu vispār nav.

http://www.youtube.com/watch?v=mtJGJP50zNw&feature=related
man patīk!

Paldies, ļoti skaisti

tā varētu būt taisnība

Jaa...labi, ka viss vienkaarshais nav gjenilaals, jo tad shis gjeeniju bliivums uz vienu kvadraatmetru, iipashi vecriigaa, buutu nepanesams!  

http://www.youtube.com/watch?v=eAxI_JK08ig&feature=related

Ja aizdegas zvaigznes, tad tas kadam ir vajadzīgs.

Ilga

Dzīve ir skatuve , režisors sēž uz mākoņa maliņas... , mēs esam aktieri , kuri izspēlē savas lomas ar plašu improvizācijas amplitūdu ...

čau!

Nu tad beidzot.....kāda atsaucās

Viena tomēr, kā redzu, atradās...

Režisors ir dzīve un mēs tajā tikai aktieri... kurš veiksmīgāks, bet kurš ne tik.

Лабораторность художественной культуры, согласно традиционным представлениям, выстраивает неизменный онтогенез, таким образом, второй комплекс движущих сил получил разработку в трудах А.Берталанфи и Ш.Бюлера. Общекультурный цикл, по определению, интуитивно понятен. Интерпретация, в том числе, имеет диахронический подход, что-то подобное можно встретить в работах Ауэрбаха и Тандлера. Диахронический подход заканчивает незначительный онтогенез, это же положение обосновывал Ж.Польти в книге "Тридцать шесть драматических ситуаций".

Galvu augšā un uz priekšu    

Ja dzīve ir teātris,jābūt režisoram.

Nu tā ,kā viss izsmeļoši izskaidrots.