aigars z. 7. apr 2011. 12:12

Un kā bija toreiz?
Viņi dejoja vienu vasaru?????

Dzēsts profils 7. apr 2011. 12:10

Netaisos publiski apspriest savas personīgās dzīves darbības diapazonus ...

dior d. 7. apr 2011. 12:10

cik telaini :)

Dārzniece K. 7. apr 2011. 12:07

        Neuzbāzies LEPNĀM DĀMĀM, tad arī nebūs jākreņķējas........

ierakstam «maritai VII..»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 12:06

Ilga Es, No Tava pēdējā komentāra var secināt, ka tomēr atstāj sev plašāku darbības diapazonu, kā pieminēts manā atbildes komentārā.  
Par lūrēšanām neesmu neko minējis un neesmu taisijies to darīt, tā pat arī norādīt, kas kuram, kur un ar ko darāms, tikai izdarijis secinājumus, kas, no kā, dēļ kā, rodās.

Dzēsts profils 7. apr 2011. 12:03

Inga, tik mistisks savārsmojums... Lai labāk izprastu jēgu, nāksies Andersena pasakas pārlasīt, tajās atrodamas iz dzīves visi pretstati...

ierakstam «....pasakas...»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:55

Par kazu un septiņiem kazlēniem tas pats. Nu es tā domāju, ka tur tēvu bērniem būs tas vilks aprijis. Šausmene nevis pasaka. Un kas vēl kaza dzīvam vilkam bez narkozes ķeizargriezienu taisa, pilnīgs čau.

ierakstam «....pasakas...»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:52

Lauri , izlasi uzmanīgāk manu komentu - par cīnīšanos ..., un visu pārējo - arī ...
Paturpinot , varu atkārtot , ko jau esmu teikusi Tavos jautājumos - kad vīrietis un sieviete aizver aiz sevis guļamistabas durvis - ir tikai viņu ziņā , kā viņi sagādā baudu viens otram... , un pa guļamistabas durvju atslēgas caurumu lūr vienīgi mazgadīgi zeņķi , nespējīgi onkas , vai arī perversi tipiņi /nekā personīga/...

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:51

Njā, Laurīti, Tu tomēr bailulis.

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:41

Ir labi nesastingt, bet dzīvot, dzīves dzelmē dziļi nirt. Bruņienku laiki ir pagājušo gadusimtu tradīcijas, mūslaikos vairs necinās, jo cīņa neizšķir attiecības! Ir femenizmu laiks, sievietes pašas labi orjentējās sadzīves jautājumos un zina labāk par vīrieti, kurš labāk der viņas sadzīves jautājumu risināšanā...

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:39

Sarkangalvīte - atkal stāsts par mazgadīgo, kas tiek pakļauts briesmām!  Pasaka sākas ar māti, kura rosās virtuvē (cik tradicionāli, vai ne?). Kur ir meitenes tēvs - varam tikai minēt. Nošauts medībās, emigrējis uz Īriju, pametis ģimeni un sācis grebt Buratino?  

ierakstam «....pasakas...»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:39

Cits vēl tagad dzīvo pasaku iespaidā, teiksim par zelta vērdiņu.....  Nekas jau nav jādara tikai iebāz roku kabatā un tur atkal priekšā viens vērdiņš........ Tikai žēl ka dzīvē nav kā pasakā

ierakstam «....pasakas...»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:38

Laurīti, nu pastāsti, kura tad Tev tāda traki izvirtusi gadījusies. Izkrati sirdi, mošk vieglāk paliks. Ko sevī tādu nelabumu turi.

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:36

....zelta zivtiņu un sasistu sili?

ierakstam «....pasakas...»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:36

Paldie ,nolēmi izglītot mūs.

Monty O. 7. apr 2011. 11:35

piekrītu Laurim. man ir bijis līdzīgi :(

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:34

Smejies vesels.

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:31

Esmu tīrs no kredītiem.

ierakstam «Es apgalvoju!»
Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:29

Ilga Es, vienmēr kāds atradīsies šai bezprātīgajā psaulē, kurš cīnīsies arī pēc kādas raganas, kura daudziem citiem neinteresē un ja tas ,,cīnītājs,, atkāpsies, tad vienalga atradīsies atkal kāds kurš viņu mīlēs, bet viņa tikai ļausies tik mīlētai.
Tādas sievietes uz pasaules ir ļoti daudz, kuras tikai ļaujās tikt mīlētām un tad brēc ka nevar piedzīvot orgasmus, vispirms ar pirkstu jākutina klitors, jāsagatavo seksam.
Šī nemīlestība, nespēja mīlēt jau arī ir pamatā daudzajām seksperversijām, kad ar interesi un  mehanisko seksu grib aizstāt to uz ko tā īsti nemaz nav spējīgi.
Tur kur viss būs īsti normāli, tur pareizie orgāni paši prasīsies pēc pareizajām vietām un ja būs kāda vieglā perversija mīlēšanās starplaikos, tad tikai simpātiju un apmīļošanas pēc.

Dzēsts profils 7. apr 2011. 11:23

ja kaut tik vienu sirdi spēj gadu gaitā gūt. Ir vērts iet visu mūžu, lai cik tas grūts.

ierakstam «Draugs»
Autorizācija