Nezin , vai tā skaitās dzimtenes nodošana, kas vainīgs , ja Valsts nespēj nodrošināt darbu,lai varētu izdzīvot,ar patriotismu vien nepietiek,un kam gan ir viegli izšķirties par tādu soli-aibraukt,bet savādāk nevar. Daudziem nekas cits neatliek,vai nu aibraukt,vai sliktākā gadījumā, pašnāvība.....

es neskaitu utis ne savā, ne citu kažokā..  kam kož, tas lai knosās un kasās.. ja tās utis nelec uz mana uzvalka, tad mani tas arī netraucē..ppp

to saka veselais saprāts.. bet kā ar sirdi?

starp citu, esmu pieredzējis, kad sapulcē viens *pazemīgais*  nezin kādu ambīciju vadīts pēkšņi bija nolēmis izkliegt savas domas, kādu pusmūža krātās.. tad apkārt tiešām bija kapa klusums, bet pēc tam kādus gadus trīs visi atcerējās, kā pēteris sakliedzis uz prikšniekiem.. tos, kuri katru rītu priekšniekam  acīs pasaka, ko domā  par kādu jautājumu,  parasti neviens vairs neievēro.. pie *neapmierinātajiem* visi pieraduši.. bet ***padevīgais***, kad iziet no rāmjiem, tad tas jau vesels notikums pagastā..ppp

Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā garā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara!

Lai nu vai kā, Kremlī, Briselē, vācu baronu dzimtās un pašmāju vergturu aprindās tikai priecāsies par bauriem, kuriem ne kripatas pašlepnuma (lepnības). Un kuri vēl turklāt paši šo cēlo cilvēcīgo īpašību pataisa par kaut ko peversu un riebīgu, mudina citus būt pazemīgām sīkmanībām.

jāni, trakākais, ka pats no savas balss izbīstas..p nav tak pieradis savas domas izteikt..  bet, kad atsprūk vaļā, tad krīt vēl zemāk par pazemību.. tāpēc jau saka :* kas dzimis rāpošanai, tas lidot nekad nespēs*..ppp

Gandrīz viss nav jauns, tas jau eksistē.

Te Aivaram piekrītu un kad tas uz ceļeim nospiestais atļaujas balsi pacelt..... tad tāds izbrīns.. ārprāc....

Santa, redzi, ar to pazemības mācīšanu kristietībā uzreiz tiek nošauti divi zaķi ..  nelec acīs, staigā celīšos pieliecies un nemēģini būt pārāks par citiem.. un  otrkārt - ar padevīgiem ļautiņiem vieglāk menipulēt.. un tieši šis moments  ticībā ir no svara..))

Dilaila, vai tad te tāli jāmeklē tie spītības paraugi..... saki cik gribi, bet vienalga mācās virsū tikai ar savu patiesību nedzirdot ka otrs jau kliedz balsī apstājies....... pietiek Tavs limits izsmelts un vienīgais ko pamana, ka sāk vienkārši ierobežot lai nebūtu jāuzklausa, bet atkal, paši jau nemaz neatzīst ka citus jau sen ierobežojuši, jo nespēj sakarīgi atspēkot to viedokli, tikai maļ un maļ savu......

Anda, vai zini to pasaku, kur muižas lielskungs pieklupa  zemnieka sētā pie cūku siles un  aizrīdamies  ēda cūkām domātos kartupelīšus?.. te būs mana atbilde : kad apnīk kūkas, tad gribas  kādu prastāku ēdienu nobaudīt.. pārmaiņai..))

  Ivar, bērnu smaids dara brīnumus dubultā  
Paldies, mīļa bildīte.

Aivar Krast,  ko tie lepnie vīrieši meklē ārpus savu lepno un mīlēto sievu sabiedrības?Tad vajadzētu   aiz mīlestības nosmakt, bet nevis meklēt atvēsināšanos citur?Laikam īsti pārliecināts par savu domu gājumu neesi vis?It kā viss būtu pēc kā cilvēks varētu tiekties, lepnu un spītīgu sievu ieskaitot, bet tomēr kaut kas jāmeklē.   

Tagat tam nesīs šādas te paciņas......

Es domāju spītību sliktākā tās izpausmes veidā, piemēram aiz lepnības vai spītības nepaprasīt piedošanu kaut vai zini, ka esi vainīgs!

Dilaila, arī spītība reizēm ir laba lieta.... ja Tevi triec gar zemi, bet Tu vienalga celies un ej.... triec atkal, bet ej.... kamēr sasniedz to ko vēlējies par spīti visiem nelabvēļiem.

Labs gabals