Pūku valsis

Mans ziediņš, mana puķe,
Sapnī mīļi tevi uzrunāju,
Pavasara smaržas pilnā pļavā,
Kura iedvesmu manī modināja

Es smaidīju, tevi uzlūkojot,
Un gaisa skūpstus tev sūtīju;
Tie pienenes ap tevi sapūkoja,
Savā vieglumā un jūtīgumā...

Es čukstēju, tavas plaukstas sildot,
Mīļus nieciņus par miglu pie jūras;
Tai iestājoties, tik es beidzot spēju
Ieraudzīt tavu daili, mana mūza

Tu smaidīji, mūsu sirdis sakļāvās,
Tās pieklusa, lai viena otru sadzirdētu;
Pūkas dejoja valsi ap mums,
Ja tās varētu, tās kā jāņtārpiņu naktī mirdzētu...

Tu vēlējies man ko sacīt ar kautru smaidu,
Bet rīta smarža pamodināja no sapņa mani;
Un brīnumā skatienu plaukstā raidu...,
Tur pūkas pāris, atpūšas pēc valša
/G.Vāveris/

Ak, jus kaitīgas babas. Vienmēr jus neapmierina vīrieši. Pašas ar labas. Ja ne būtu mus, tad jus nomirtu tikai nota, ka nav uz ko bļausties, 2 dienu laikā. Un neaizmirstiet, ka jus sataisītas no mūsu rības.

Īpasi pirmās Paņemt rokās un  var teikt i eto vse mojeeeeeeeeeeeeeeeeee.
parejas arī labas

kas to teica ka blondīnes "īpašas", te izskatās ka brunetes neatpaliek:)

mmm jautras damas    

Mārtiņ, paldies un no mums abiem.

ну уж в этом воноват сам народ

.......... nauda dara visu,lai kāds pasaka,kā to var dabūt gatavu bez naudas.

..man prieks par tevi.... no sirds.....

Par to runāšanu drusku iebilstu, patīk, mīlu, tad ar runāju. Laikam šeit pļāpāšana jāatšķir no runas.Ticība. Ja tā nav Baznīca, kāda reliģija, tad ticība sev.  

Nē paldies, tas nebija jautājums, bet gan apgalvojums....   Tākā manā pasaulītē vis notiek un pareizā virzienā... tikai tas ka publiski nekratu savu devēseli un nelielos ar saniegumiem, jau automātiski neieleik zināmā kastītē.... kautgan esu jau ne reizi vien visādiem pieskaitīts, bet mani tas nesatrauc. Parasti pats vados pēc teiciena, ka klusākie ūdeņi tie dziļākie..... un ne reizi par to esu pārliecinājies.

tādi darbi no kuriem jutīsi ka "būšana kopā" ir tā īstā.... vel kaut ko paskaidrot?.....

O.... Mārtiņ un kādi vēl tie darbi....

tas jau ir apsalakins, nevis tusiņš:)

No manis arī Maximus  cepumiņš..

..nav svarīgi vārdi, bet darbi.... un laiks visu izšķir..... nekādas pārgudrības......  

Ingrīda, par tām brīvdienām ... drusku tākā neuzminēji, bija arī jauki brīži ar mīļu ciklvēku, bet ja daudz fiziski jāpstrādā un smadzenes varēju noslogot ar domāšanu.... ne tā kā ikdienā algas darbā, te vis otrādi... galva strādā, bet rokas atpūšas.

Ja jau runajm par kurmjiem tad jasaka ieks dzives stasts ir mans sads ....reiz kad gaju ap schuna schturi savas atrajas darisanas ...tatik ieveroju sis no zemes laukaa rokas .... taatik so gandriz nonosvilinaju .... ....

Labi Mārtiņ, mums katram savs viedoklis un pareizais ....   , bet tā tam jābut savādāk jau nebūtu interesanti dzīvot.

Kopā būšanu jau jāsāk izkopt un uzturēt pie dzīvības no paša pirmā mirkļa.
Tā kā tas nav viegli.... ,  kļūdāmies, šķiramies, uzsākam citas atiecības, bet beigās tur pat vien nonākam kur ar pirmām attiecībām.
Tāpēc jau laikam Janim ir tik smags ,drūms noskaņojums pēc daudzām vientulīgām brīvdienām.
Arī man ir problēmas ar kopā būšanu, jo kā saka : Baro vilku cik negribi, vienalga uz mežu skatās !