Varbūt man tikai tā šķiet, bet īpatņi, dīvaiņi (personības) iet mazumā. Deficīts. Vairums kļūst vienādi normāli vai vienādi nenormāli.

Paldies!

Aha  

Sapņi - tie ir mūsu tilti uz nākotni ..., ļoti jauka un izjusta Tava dzeja ...   

Vienam otram pat ļoti labi izskatās !

Aha  

man cilvēkā vērtība ir gods un godaprāts, aiz tā arī spēja mīlēt, svarīga arī spēja būt elastīgam domāšanā, nevis taisnprātīgam, ietiepīgam un neizejošam no dogmatiskiem rāmjiem, neciešu skopumu un sīkumainūbu, ai  būtu vēl ko teikt, bet pietiks šai reizē
nekad neesmu vērtējusi cilvēkus pēc maka biezuma, bet...-  naudu nevajagot noliegt, tajā ir sava enerģija un, kā mums visiem zināms, tā ļoti nomierina

Jā. Un? Tas ir tikpat dabiski kā elpot. Vai par to mums tagad medaļa pienāksies?

Ir tā, Jāni, un pie tam reizē.

Tas atkarīgs no tā, kā paskatās uz šo apgalvojumu. Visi īpatņi ar vienādām pazīmēm, ir līdzīgi viens otram, bet savā ziņā, katrs no mums ir atšķirīgs.

Nezinu par vispārīgām lietām, bet esu ko tādu piedzīvojis. Un tas satuvina, pat ļoti, jo domājam vienādi un brīžiem gribam teikt vienu un to pašu...

Karina Rino,pa lielam jau visi esam līdzīgi. :))

Zita Rozīte, nu ja nu tieši otrādi, ja viss liekas tik sasodīti pazīstams?

Labi, Dzintars Mednis, pacentīšos.

Frēzija protams ka var

Mārtiņ, lasi starp rindām.  Tur redzams ka nav nepārvarāmu grūtību, vajag tikai gribēt..., bet katrs jau varbūt saprot no sava redzes viedokļa.

Karina Rino, mēs šo svešinieku   idealizējam ,  redzam viņu tādās gaismās kā vēlamies. Tās ir zemapziņas rotaļas ,  svešiniekā  liekas   kaut kas pazīstams - apģērbs , acis , mati, smaids , runas manieres, žesti utt .   .

Izlasi K. Vonneguta "Kaķa šūpulis". Par karasiem.
Tie svešie - tuvie ļaudis, ļoti iespējams, ir no Tava karasa.