Es vnm saku kā ir, izņemot, tad kad meloju  

bet lūdzu, esi stulba govs.... kaut indijā esi svēta.....

Labrīt!
Dullas mātītes visu laiku, jeb tikai pavasarī?

Paldies!
Dziesmiņa tiešām relaksējoša................drīz arī pie mums būs tāda ziedu pļava,
tikai zirdziņus vienkopus tik daudz neredzēt!
  

Jauku un traku Tev ar šo dienu

Var to psihologu lamāt un neticēt teiktajam, bet tā nu tas ir. Un ne jau tādēļ tas vīrs būs sliktāks  vai labāks, bet ar šo niansi- " svarīgs citu cilvēku viedoklis" sievai ir vai nu jārēķinās, vai- ja nu galīgi nav pieņemami- jāšķiras. Satraukums ir saistīts mazāk ar šo faktu, bet vairāk ar neatbildētu jautājumu- ja esmu es, tad kādā rakā , viņam ir svarīgāki citi. Un tur nu ir jārunā, jāskaidro, jāmēģina kaut ko pamainīt... Atslēgas vārds tekstā ir " tēlo"- rūpīgumu, gādīgumu, uzmanību. Nevis - demonstrē.

sēdies, desmit, Wilni    .....

Kečups, izdvesa tomāts, kad tam pārbrauca pāri ritens...
Te arī jauku rītu!

Roli,man nav nekādi iebildumi,ja Tu šo jēdzienu piepildi ar atšķirīgu saturu.

Atkal pargudrais ,ciniskais ,kas izskataas peec eezelja un bullja krustojuma.....
Te baarsta vaarsmas un pats priecaajas.....
Taadam kaa TEV jau paliek paari tikai- auksta cuukgalja un kapseetas smiltis....

Daži izliekas lieli, jo tiek mērīti kopā ar pjedestālu./ arī Seneka/

Laimīgas dzīves būtība ir pilnīgs dvēseles miers un nesatricināma paļāvība, bet cilvēki krāj nemiera cēloņus un pa briesmām pilno dzīves ceļu ne vien nes, bet arī velk savas nastas. Tā viņi aizvien vairāk attālinās no gribētā īstenošanas un, jo vairāk pūlas, jo vairāk kavē sevi un tiek atsviesti atpakaļ. /Seneka/

Ilgai Es nemaz puiša nevajag. Viņa sevi piepilda ar visādiem dzejoļiem un sapņiem par alegoriskiem tēliem. Ilgai Es varētu būt piemērots kāds eposa varonis : Viedais Vecais Veinemeinens, Lāčplēsis ( lai gan tas viņai būs par "tupu"), Līkcepure, vai Oskars no Zvejnieka dēla, vai Osmaņu impērijas sultāns Bajezids I .Pēdējam arī bija reāls zirgs.

Tā kā saldumus ne pārāk mīlu un tātad esmu drosmīgs, varu atļauties pavīspnāt - Vilma Lūle (un'', šķiet, arī Mazā Kaija) to sociumu kā ar nazi sagriezusi.
Nevērtēsim cilvēkus pēc viņu darbiem! Pēc apēstā.

Piedodiet man arī, lai es varu iet snaust un sapņos man rādītos jaukas meitenes, daudz ēdamā un tamlīdzīgas lietas

Un mēs visi zinam kurš Tas bija un kas tas bija.

Vienam Vīram Kēnigsbergā paziņoja, ka viens instinkts Tam ir "izbeidzies", un viņa vārdi bija : " tad beidzot!".