Ilze B. 2. mai 2011. 16:00Un ķēdīte iet tālāk..............bērni maksā par vecākiem.......un ja nepaspēj tad
jau atkal bērnu bērniem velkās līdzi tās ļaunuma sekas!
Līdz kāds aptver,ka jādodas pie Dieva un jālūdz piedošana par visu!
Tikai tā to var izbeigt un dzīvot tālāk savu dzīvi!
Marta D. 2. mai 2011. 15:45Dabai sāp mūsu nodarījumi , tā nav atriebe - vnk lūgums būt saudzīgākiem , apstāties savos posta darbos pret viņu ... Piekrītu Elīzas teiktajam arī - par pašu japāņu attieksmi pret notikušo ...Paldies par Tavu skaisto blogu , Vilks !
Dzēsts profils
2. mai 2011. 15:36„Transferfaktors – pēdējā laika pats spožākais atklājums veselības nozarē”
____________________________________________________________________
Dzēsts profils
2. mai 2011. 15:33Piekrītu:-) nabadzība nav uztverama tikai materiālajā ziņā.
Elīza J. 2. mai 2011. 15:28tie cilvēki kuri dzīvo Japānā....uztver to situāciju daudz mierīgāk kulturālāk....ja esat dzirdējuši ,kā viņi par katastrofu runā...un haikās paris vārdos viņi prot pateikt tik daudz...paldies tiem cilvēkiem ,kuri prot iztulkot un pateikt to arī mums...
Dzēsts profils
2. mai 2011. 15:26Doma
taureņa vieglumā spārnus pleš
vaigam pieskaras liegi.
Man patika Vilks
Es bieži aizdomājos,cik gan laimīgi patiesībā esam ,tikai neprotam to novērtēt,jo savās sīkās neveiksmes un ķibeles liekas pasaules mēroga katastrofas,jo tās notiek ar mani un tas ,kas notiek citur ir kaut kas pavisam cits-nesaistīts,bet mēs ESAM visi saistīti un Japānas katastrofa ir arī mūsu katastrofa...tikai nav mūs skārusi tieši...
Vilnis F. 2. mai 2011. 15:25Paldies, Nikita!
Ar cieņu - Vilnis.
Vilks V. 2. mai 2011. 15:20L@e-Taisnība!Neko nevajag uztvert,kā zaudējumu,bet gan kā mācību!
Tas,kas ir noticis to nevar mainīt!
Taču ir iespēja mainīt to,kas būs!
Elzai-Domai IR liels spēks!
Kaspars B. 2. mai 2011. 15:17Vai tad es teicu, ka cilvēks var bez \e\sanas? es teicu, ka tas, kam vienīgais, kas vajadzīgs ir ēšana (ar to saprotamas arī lētās širpotreba izklaides nevis) , ir pielīdzināms dzīvniekam.
elza e. 2. mai 2011. 15:11Ja savādāk nevaram palīdzēt, tad domāsim labas domas. Domai, kā zināms, ir liels spēks.
Elīza J. 2. mai 2011. 15:06bite aizlido
lillijas zieds nu smaržo
mazliet savādāk
divas acis
kas atveras pasaulei
atveras sirdī
skudra uz takas
neko nevajag meklēt
viss jau ir atrasts
zem manas segas
laimīgi sasilis miers
nesu Tev tēju......
Lady V. 2. mai 2011. 15:01Jā, tikai man vispirms iznāk raudiens... pēc tam varu arī smieties
Dzēsts profils
2. mai 2011. 14:58Aiziešanu nevajag uztvert par zaudējumu, bet par ieguvumu. Jo mēs visi esam laicīgi cits ātrāk , cits vēlāk. Tie kas izdzīvoja, baigie malači, tas nozīmē, ka eņģeļi stāvēja klāt un saudzēja viņus par labiem darbiem uz zemes,kas vēl javeic. Skumīgi,bet fakts ir bijis!



