Paldies, Sondra Bērziņa, es sapratu Jūs izvēlaties pēc noskaņas. Ja šeit nav vēlams ievietot savu īsto bildi, tad kādēļ Jūs kuras profilā acīmredzami nav Jūsu bilde, apvainojat citus cilvēkus, ka viņi slēpjas aiz svešām? Nesen izlasiju Jūsu komentāru kādā citā blogā.

Nuja ... bet visas sievietes ir maukas - un tāpēc ļoti jaukas  

katram savs bizness:-)))))))))

Ups kļūda.... "es arī brīnos......"

Mjāāā. Ja šampanieti varētu aizstāt ar rumu. Un šokolādi ar "vien maz cūciņ"...

Alise, paldies! Šī ir mana Ziedoņa vismīļākā epfānija! Skolas laikā lai... pat daiļlasītāju konkursos deklamēju, bet ne par to ir stāsts. Rs arī brīnos, kā var tik īsā tekstā un tik precīzi pateikt par cilvēku raksturu un vājībām... Jā, kur ir mūsu uzbrukumu dziesmas?!

Vilks Vientuļais, Jūs pārlaižat pavirši acis uzrakstītajam meklējot jautājuma zīmes, bet palaižat garām būtiskāko- uzrakstītā jēgu. Ja ir vēlēšanās, tad pārlasiet un pastāstiet, kā to saprotiet ???

Varbūt kāds vēlas padalīties pieredzē vai pārdomās par šīm sakarībām..

Jūs, Vilks Vientuļais, nav manos spēkos atturēt rakstīt dajebko, tas lai paliek Jūs paša ziņā, bet pirms ko rakstīt pārlasiet savu atbildi. Vai Jūs pats esat tik vaļsirdīgi un atklāti atbildējis uz jautājumiem, kurus uzdodat man? Nekur neredzēju skaidrojumu par Jūsu rakstura ietekmi uz Jūsu foto izvēli.
Iespējams mums vienkārši ir atšķirīgs viedoklis uz vārdu virspusējs.
Lai veicas!

varbūt...

Paldies par jūsu dzejoļi!    

Tā arī darīšu   

Ir jau gan! Mana vislielākā vājība!   Ar minimāliem līdzekļiem uzburt brīnum skaidru sajūtu gleznu - to katrs nevar.

.Ārija,..un tomēr Ziedonis!!!...viņš vienmēr ir labs!!!   

.paldies, Ilga!..

Es eju uz telegrāfu. Šodien gribu nosūtīt Tev to mazo cilvēciņu, par kuru runājām.
- Tādu telegrammu mēs pieņemt nevaram, -
man saka. - Pārrakstiet, lūdzu!
Pārrakstu un teksta beigās uzzīmēju atkal cilvēciņu, šoreiz guļus -
lai var noguldīt uz teletaipa lentes.
- Lūdzu, nosūtiet ar visu cilvēciņu!
Bet man atbild: - Tādu telegrammu mēs pieņemt nevaram.
Un tad reiz vienā telegrāfā, kad jau biju visas cerības zaudējis tev šo cilvēciņu nosūtīt,
kad biju dzirdējis: "Ko tādu?" - un "Kas vēl nebūs!" - es teicu, vēlreiz saņēmis drosmi:
- Lūdzu, nosūtiet ar visu cilvēciņu!
- Cilvēciņu telegrāfs nepieņem, - man atbildēja
- Es par šo cilvēciņu samaksāšu atsevišķi.
- Par cilvēciņiem nemaksā. Vai nu tos sūta par velti, vai nesūta nemaz. - Un es jutu, ka
viņa saprot par ko es runāju.
Lielā nopietnībā viņa pieņēma manu telegrammu, aizsūtīja, un, kaut es zinu,
ka cilvēciņš palika uz papīra, kad visi burti aizlidoja elektroviļņos,-
es tagad sveicinu katru sievieti, kas viņai līdzinās.
Viņa mani saprata.
Pasaule ir pilna ļoti interesantu sakarību. Un gudru. Mēs zinām un pazīstam tikai dažas.
Pašas parastākās, varbūt var teikt - pašas primitīvākās. Koks - saknes - zeme.
Plāns - darbs - alga. Viņš - viņa - kāzas - bērns.
Vai tāpat: viņš - viņa - bērns.
- Par ko domā nazis?
- Par griešanu.
- Par maizi.
Redziet, cik skaidri un cik vienkārši!
- Par ko domā laiva?
- Par peldēšanu.
- Par airiem.
Redziet, cik šī pasaule ir sasodīti funkcionāla!
Viens cilvēks man atbildēja tomēr saprotoši.
- Par ko domā nazis?
- Par spuldzi.
- ?
- Par spuldzi. Viņa ir tik spoža un apaļa...
Un patikšanā pats noklikšķināja ar mēli.
Ir dienas, kad lietas var sajaukt kā kārtis, visjuceklīgākajā nekārtībā, bet paskaties -
tās grupējas agrāk neredzētās kombinācijās, par kurām tev nebija ne jausmas:
cepure, tava lepnā galvas sega, apgāžas otrādi, un kāds tajā met nabaga dāvanu.
Viens vīrs ar elektrosūkni vienu ezeru pārsūknē otrā ezerā, tu ar peņģerotu nes atpakaļ,
un jūs esat vienlīdz stipri.
Peņģerots uzvar elektrosūkni, akmeņi apveļas ar vēderu pret sauli. Skaistā zobbirstīte tīra cirvim zobus,
tas smaida svētlaimīgi, bet tērauda vīle mirst vientulībā.
Tas tikai no sākuma liekas tā nesaprotami. Dzīvē tā ir, ļoti interesanti ir, un to visu var redzēt.
Ir tādas dienas, kad var redzēt - šķietami nesakarīgu lietu sakarību.
/Ziedonis, protams! Un no īsti labajiem gabaliem, manuprāt!   /

janis aaaaaa, tas ka proti koncentrēties un savaldīties neatceļ, to, ka proti nogalināt. Un kas notiks, ja kādreiz ārējājais kairinājums būs stiprāks par Tavu svaldību?

tie ir viedi vārdi.neko pielikt,ne ko atņemt...es ļoti vēlētos šo bildi rāmītī pie sienas

Tev kāds sāpīgi pāri nodarījis?

Kur Tu manī saskati imidža un reitinga slimīgumu? Tāda sajūta, ka Tu te izsakies ar mērķi aizskart un aizvainot citus

pēc šī ieraksta var saprast,ka Tevī ir patiess bērna prieks   

Tavs slēpnis atšķiras no mana tikai ar to, ka Tava profila bildē ir WV Kafer, bet manā Fidela prīma, un to ka Tu slimīgi iztraucies par savu slēpņa imidžu un reitingu citu slepņu acīs, atšķirībā no manis!