Vecmamma pa pirmo zorti.

Ļoti skaists dzejolis un, protams čičīga vecmāmiņa!

pavisam maziņa viņa bija, es kad no krieviem jau atnācu, es sēžot biju lielāks par viņu...bet cik liels cilvēks bija.

kad es grābstījos gar tām mazītiņām vasaras "špic-kotletēm", vienmēr tā veiksmīgi dabūju ar mazu lupatiņu pa nagiem, tā lupatiņa vienmēr bija aiz šoteles lencītes ievīstīta...un pati smējās, kā man tas pietrūkst šodien...

Ārija....nav jau runa par mainīšanos vietām.....es gribētu palikt ES

Kā tad būs, ar to turpinājumu tam... tad

Zini, esmu spēlējusies ar šo domu kaut kad bezmaz neatminamā senatnē, bet, ko domā, pat tad sapratu, ka noteikti negribu būt par vīrieti!
Vai tas nozīmē, ka nespēju izprast vīriešus?
Bet varbūt gluži otrādi - negribētu mainīties vietām tieši tāpēc, ka spēju gan izprast?
Uzmini nu!

..lai augtu un pilnveidotos,vajadzīga audzinātāja.....

Veider, ej izgulies

vajag saregulēt to pasauli, tā viņām nevajadzētu lūk šā pie mums nākt, bļa

kenveijers, jopiķ

Zini, Vientuļais, ja es būtu vīrietis ar savu sievetes domāšanu, tad............

Un kādi būs Tavi prātojumi...

Ļoti liela daļa taisnības...
Vai necenšoties saprast un iepazīt,
vispār ir iespējams iemīlēt kādu?

Tas nozīmē, ka Tev vel ir kur augt

....nekad neienāca,un nevar ienākt tāda Stulba (nicinoša manā skatījumā) doma.......

jauks dzejolis un dziesma arī