Jā , Santiņ ..., bet sirds var dziedāt , arī ikdienas brēcošos darbus darot... , ja vien īstā smarža ir sajūtama ...

Šī atziņa man asociejas ar maksimalismu...un tāpēc, jau man radās tāds komentārs ar atsēdināšanu tur kur esi...

santucīti, ceru ka ļausi man tā uzrunāt, Tu man patīc.... tik iejūtīgu cilvēku sen neesmu saticis.... gribi, visu kas mani satrauc izlikšu te uz paplātes lai varētu izanalizēt?..  

Varu pamēģināt ja ir tāda vēlēšanās

Par monstru mani..... jā reizēm tāds tur ir, ja īpaši piestrādā  lai to pamodinātu.....

Paldies visiem bloga līdzautoriem , pārējiem zaļajiem īkšķīšiem ... Un tomēr viņa IR ! šī Zelta Pilsēta no Vilciņa dziesmas ..., un katram turp savām kājām jāaiziet , Robčik ..., un prāts turp mūs neaizvedīs , jo nav kartēs tā iezīmēta - vien sirds kompass to uzrādīt spēj ...

to piebildi par atsēdināšanu tur kur ir, velk uz to ka cilvēks plivinās pa gaisu un pats neapzinās to.. no otras puses, ja jau var atļauties plivināties, tad uz priekšu... suņi rej, bet karavāna kustās uz priekšu....

Gribi par to parunāt?

Patika Britnijas Spirsas kundzes dziesma Pazeme...

Mārtiņ....Tu vari pameklēt sev piemērotāku pretinieku

Santiņa, kā lai es zinu.... Es piemāram varu redzēt spogulī tikai sevi, par to padomāt un izdarīt secinājumus......  Man neviens nav devis tiesības vērtēt citus.

cik vispusīgi un izsmeļoši ar santinu var parunāt... prieks kur rodies....

nu es dažreiz aizraujos

savai sirdsbalsij

Tu to par mani?

..

Jā

Abiem šiem cilvēkiem tika pasniegta laba dzīvesskolas stunda, katram sava , protams. Jo tās bija viņu pašu izvēles - lekt tai dīķī, nepadomājot, kas var sanākt, sastrādāt kādas šaizes , par kurām jāsēž cietumā- tātad viņiem mācīja ne tikai pieņemt lēmumus , bet arī atbildēt par to sekām. Diezgan nežēlīgi , piekrītu, bet savād\āk laikam jau nevarēja.Iespējams, bet tikai iespējams, ka šie cilvēki ir apguvuši šīs mācības jēgu...Kas viņus saistīs vienmēr- atmiņas  par laiku , kad viss vēl bija kārtībā. Vai viņi spēs b'\ut līdzvērtīgi draugi  arī turpmāk- dikti šaubos, jo katrs vispirmām kārtām domās par sevi. Un salīdzinās otra nepatikšanas ar savējām. Patiesībā, nekā īpaša vai pacilājoša tajā visā nav- divas sapurgātas dzīves, ne vairāk.

pēc 8:00??..

par tām padomāšu rīt