Dievs slēdza paradīzi, jo Ieva ar Ādamu grēkoja, uzkožot ābolus no
paradīzes dārza

Servējot kaviāru karotē, zem karotes liekam salātus ar uzklātu galdu

Glābjoties no optimistiem, Tu paliec par pesimistu

Ar ausīm kustinot smadzenes, uz priekšu tikt nevar

Uz vecumu, nomainām prezervatīvus, uz lielākiem termosiem,
lai sildītu vietiņas, kuras jaunībā apaukstētas

Ja nolīmētu istabu ar spoguļiem, mēs atrastos bezgalīgā telpā, no kuras nav izejas

Nauda un bauda, kā divas māsas, kas vienlīdz beidzas

Aizdomājos..

Tai - apsolītajai..

Jūra, jūra reizēm skarbā un nežēlīgā, tomēr iedvesmu dvaša,
šis varenais spēks, kas Tevī mīt, leģendām apvītās teikās

Rekts

kārtīgs jēziņš ir uzrakstīts...... .... iešu blaku Kuku māsai...../kaukādašausma, redzējāt?/.....

ups.... piedošanu....

hmmm.....man ir tikai atmiņas, Ak,!   .... dejojam?

Mūzikā un vējā Marija , bez notīm, klavierēm nav skaņas,
ja nav skaņas, nav arī mūzikas

klavieres, nav notis, ir tikai laiks un patika?.....   

nav pat kur piesieties.....