Piekrītu, kaut pati tā biežāk dzīvoju.

...patiesā Bagātība ir tā, kas mūsos... nevis tā, kas ap mums...
Ir vērtības nezūdošas un zūdošas - Bagātība ir nezūdošajās...!

Labrīt , Aleksandr ... šie te ir miķelīši , rudens ziedi ..., bet arī tie zied uz sauli ...

...visu laiku ar seju pret sauli nu gan ne- var sadegt...... ,
un visu laiku saule arī nemēdz būt......

sapratu, tas par to blogu.. da beidz, lai tak ieskrienas..

tādi pārīši, vēl nav izauguši līdz tam, lai viņiem būtu bērni:)

Tāpēc jau , ka nevar zināt - kāpēc ..., varbūt tiešām sējas - ražas likums...,   bet , manuprāt  , tas ir mijiedarbībā ar mūsu iepriekšējām dzīvēm arī ..., jo kā citādi lai izskaidro , ka kāda bilancē vieni vienīgi labie darbi , un - tandēmā ar nelaimīgu personisko dzīvi ..., tikai - kā atstrādāšanu par iepriekšējās dzīves sastrādāto ...

Zinu.....esmu bijusi

  Labrīt !
...jau rudzu puķes zied... ?

Redz reizēm kādam jābūt tam sētniekam kurš novāc nevietā izmētātās drazas, jo ir tādi kuriem patīk rakties pa misenēm un visu vilkt laukā un izmētāt.

...visu šajā pasulē nosaka cēloņu un seku, vai savādāk sakot - sejas un pļaujas likums... Jā, arī to, ko mēs neprotot izskaidrot vai nespējot izprast, noveļam uz it kā likteņa nolemtību! nav tādas nolemtības...!
... ir Sēklas... un Augļi...!
... ir Sēja... un Pļauja...!
... un pa vidu tiem ir mums dotais iespēju Laiks!

sētnieka?    ko tā..

Nav ko tur īsti redzēt, vieni vienīgi meži visapkārt plešās.  

Neejam, nedaram, neveram vaļā- tādēļ, ka ir bail, ir slinkums, un arī tai ierastajā dzīvē ir gana daudz labā, ko tā īsti negribas zaudēt..Jo ir tā- ja cilvēkam patiešām ir slikti, diskomforts, viņš vairs nevar ar kaut ko sadzīvot, kaut ko pieņemt- tas lēmums nāk un pieņemot lēmumu- mainīt kaut ko dzīvē- paliek tā mierīgi, forši ap sirdi. Un tālāk seko - darbība. Seit ( tekstā) ir cilvēks, kurš vēl nav pieņēmis nekādus lēmumus un diez vai arī pieņems , ja godīgi, jo- nebūt nav gatavs kaut ko mainīt- ne sevī, ne savā dzīvē.

......"Ja Tev ir"....ja tev ir viss,kas tika izklāstīts autores sadaļā,Tu esi Laimīgs...;
Gribu iebilst: ar vienu ilūziju- iztēli tālu nekur netiksi......Lai dzīvi dzīvotu un gūtu gandarījumu no dzīves t.i.ģimene,draugi,kultūras pasākumi,ekskursijas,beidzot mīlestība,tas viss maksā naudu....,bet lai būtu nauda,tā jāpelna....Attiecīgi jāvelta laiks un spēks (fiziskais un morālais),un ilūzijām paliek pavisam maz laika....
Visur figurē nauda.....,tai pašai iztēlei un morālei.....
Tie,kas ložņā pa miskastēm,atrod patvērumu patversmēs un citās vietās- viņiem trūkst iztēles...? Vai viņi ir vainīgi,ka nonākuši šādā situācijā,būdami izglītoti ar profesionālo izglītību dažādos līmeņos....? Atbildi lūdzu...

Es jau negruzījos.......vienkārši nu tā sanāca!
Domāju........vai tām,kuras nav vienas........ liktenis neatņems ko devis?
Un tām,kas vienas dos ko vēl?

Mjā........jautājumi vien!
Nu neņemiet te mani galvā!

Ko tur nogruzīties, katram savs liktens

Viens otram netraucē, vai kā saka divi vienā  

kur palika puķītes?