Gundars Ī. 20. mai 2011. 22:19...Aleksandr, ...nav man tik daudz laika, lai vētītu citus apcirkņus, kā Tev..., ...bet tāda tēma man pašam, neatkarīgi no citiem, radās..., ...tā kā atvaino, ja kaut kas netīk..., un šādas piezīmes vari pietaupīt...citiem, lai varētu ar sparu veltīt...mīlas serenādes...
Gundars Ī. 20. mai 2011. 22:13...mūsu sirdis vada dvēsele, bet miesu-- prāts..., ja būsim veseli-- miesā un garā, tad arī būsim laimīgi, mēs...
Aleksandrs V. 20. mai 2011. 22:12...atkārtojies.....
šo tēmu šodien jau iztirzāja.......
Dzēsts profils
20. mai 2011. 22:09kāpēc kāds domā, ka man vajaga vairāk ko? Ja laimīte man sekos pa pēdām nevis es taij uzmākšos, tā pate izvērtēs, vai esmu vairāk ko pelnijis un vai man pielik klāt...?
Dzēsts profils
20. mai 2011. 22:06Tik bagāti, cik ir ielikts mūsu dvēselē!
Gundars Ī. 20. mai 2011. 22:04...ja dalīsies laimē ar citiem, kļūsi bagātāks..., un Tava iekšējā pasaule kļūs vēl gaišāka...
Dzēsts profils
20. mai 2011. 22:02...manas šūpoles
mākoņos skrien ,
kad šūpo tās -
rokas stipras ...
un tikai āboli -
krīt ...
krīt rasotā zālē ,
kur tos savāks kāds -
rīt ...
bet varbūt -
tā upe ir ...
Dzēsts profils
20. mai 2011. 22:00cilvēks varbūt laimīgs arī īpaši neskrienot pa dzīvi raušot pasaulīgos labumus. Pieticībā mana laime, -ja, man ir labs darbs, labi draugi un cilvēki kuri mani mīl un man nevajaga citu laimi, jo esmu apmierināts ar *savu laimi!*
Dzēsts profils
20. mai 2011. 21:54Kā vienmēr Frēziju,skaisti un jauki.Paldies
slikts c. 20. mai 2011. 21:53divas šūpoles
kādu nes
tuvāk pie tavas
dvēseles,
tas nekas,
ka ābols krīt –
tās tikai sekas
tam,kas būs rīt,
tas nekas,
ka nokritis,
tas būs upē
pie ābeles -
viss pa īstam,
kuram gan tīk
redzēt ābolu vīstam-
labāk tad –slīkt.
Ārija x. 20. mai 2011. 21:32Pilnīgi nekā personīga!
Nav te melnās maģijas un pat baltās ne!
Katrs saskata to, ko gatavs saskatīt. Es redzu tikai tādu mazliet dīvainu klubiņu, kura dziļākai analīzei gan šobrīd nenodošos.
Te mums ir viss kas - baltie un melnie, un pelēkie tēli, aristokrātija un tauta, domātāji un ņirdzēji, un kas tik vēl.
Bet ar mellajiem spēkiem mums te gluži nevienam tiešsaistes nav.
Vasilijs P. 20. mai 2011. 21:31Rerfekti pat gaze pirms izdedzina caurumu-tad liec ko gribi-lode...pat ar 45 kajam...
Dzēsts profils
20. mai 2011. 21:31Paldies par kastaņu svecēm,
Kas lepni pret debesīm slej !
Dzēsts profils
20. mai 2011. 21:28Skaisti ! Gan lietus , gan mēs esam zem tām pašām debesīm . Vai nav jauki !? Arī saules stari ir ar mums !
Kad sametas skumji,
Domā par debesīm-
Tās vieno un sasaista mūs !
Dzēsts profils
20. mai 2011. 21:23neskumsti! Skat, cik vienkopus lasot var saskatīt daž nedažādas tēmas. Bet izskatās tā, ka šīs dzejas rindiņas nav gājušas pa prātam Amigušiem? Noprotu, ka atkal ir saskatīts, kas nelāgs? Vai tad tiešām ir jābūt tik *aizspriedumainiem*, bet nu lai paliek.
Man gan patīk šis brīvais domu vārdu rotaļīgums un nepiespiestais vieglais brīvā *krusta* apdzejojums. Jēzus nesoda par brīvdomāšanu, bet Tam vairāk rūp dvēselē noklīdušie, ticibā pazudušie un tie, kuri patiesi To meklē!...





