Lauri Ezeriņ 21:33
Kurš tev sastāstīja tādas muļķības, ka es kaut kur maldos? Vai pats izdomāji, vai?
Nevajag tā darīt, nepieradušam prātam domāšana ir pārāk liels apgrūtinājums!  

te pat salasījas veseli četrīši kopā, apnikums, nogurums, nomāktība un rutīna. Kā arī daudzas citas emocionālās sajūtas, kuras mēs sevī ielaižām, ja sāk pietrūkt izdomas un fantāzijas, pārvēst dienu pelēcīgo, par ko jaunu un nebijušu... Ja tev līdzās ir draugs, kurš vienkārši ir un ar savu klātbūtni spēj tevi iedvesmot, tad abi nepazītu šīs sajūtas. Un, ja arī tā nav, kaut būdams viens, tu negaidi uz citiem, bet proti pat vienkāršu tējas dzeršanu, ik reizi, pārvērst par kādu jaunu piedzīvojumu. Tad zini, Tu neēsi muļķis, bet spēji apzināties *savu* pieticību. Tas nav pēc kā tiekties, bet tas atnāk līdzi ar gadiem...

Instinktiem ar prātu nav nekāda sakara. Runcis, kas skraida pakaļ kaķenei nedomā, ka grib nokniebties, viņš par to nedomā vispār, instinkts liek  ņaurot  un izkauties, sakaut konkurentus un ķerties pie cilts pavairošanas. Cilvēks piedzimst ar diviem instinktiem - agresiju un seksualitāti.

Kādā veidā tad mēs to sāpi padzīsim ? Norīsim kādu tableti ibumetīna     ...

sirsniņa vainīga, ka dvēselīti nenosargāja.

Nevaru - penzzzzionāroem penzzzziju nebūs , bezdarbniekiem pabalstu , deputātiem - algas paaugstinājumu ..   Kādam tač valsts ir jabaro - lai tie cūciņ trekni aug ...

Ārija Krīgere 20:48
Tāpēc jau laikm pa to pasauli šobrīd jāmaldās, ja gribās domāt, ka nē.

tieši tā!   

Dzejoļi par skolu

Grāmata

Kas visu izteic bez mēles?
Man saka: tā grāmata,
Ar viņu vislabākās spēles
Un mīļākā saruna.

Nu te tā uz galda uzlikta,
Bet nenieka tā nesaka.

Varbūt tai kauns.
Pie auss to pielikšu.
Nu, grāmatiņ, stāsti, kas jauns!
Nekā es nedzirdu.

Ar mani gan tik mānījās.
„Nē, grāmatā visu dien’ jāmācās!
Tad varēsi pavadīt sarunās!”

Nu nē, tad labāk ar sunīti skrienu,
Nekā grāmatā skatos visu dienu.

„Un muļķis kā sunītis paliksi,
Tevi arī saukās par taksīti.”

To ne!

Es bēdās spēju
Kā lietus mākonītis
Priekā smiet
Bet priekā paraudāt
Tik līksmi, dzidri
Kā pavasarī cīrulīt’s.

Ļoti interesants papildinājums, Ilga Es

Dombrovski, tu esi tik liels un tik ļauns!
Tev nagi stipri un gari;
Kad dienā tos sniedz caur mākoņiem,
Tu visus saskrāpēt vari-
Un visgarāko liepu pagalmā,
Un stārķi, un Janku, un mani arī.

Saldais pārītis šis labprāt mīt četrās sienās ..., viņam nepatīk mūzika ,saules stari , viņš baidās vēja šalku , putnu dziesmas šim iedveš šausmas   ņem to visu sev sabiedrotajos , un padzīsi šo nelietīgo pārīti ...   

Nevajag gan laist tuvumā, taisni tā! Es nelaižu.

Laimīgs, ja nezini

K-A-S T-A-S T-Ā-D-S P-A-R Z-V-Ē-R-U ?

Kaut kā gribas domāt, ka nē!

      
Ziedu putekšņiem aplipis vārds,
vai tad tik grūti ir viņu izsacīt?
Pavasarim ar spēku ārā
Biti jau nemaz nevajag izdzīt.
Bite zin. Ziedi zin. Bet tu nezini.
Bite iet. Ziedi zied. Bet tu neej.
Kas tas par burvju laiku, nezin,
Kas mūsu saulēs un zvaigznēs smej.,
Kas mūsu lūpām vērmeles izsūc
Un tajās pieneņu vīnu lej.
Es gribu visu? Jā, es gribu visu.
( tā O.Vācietis)

Vai prāts nav arī instinktu sastāvdaļa ???