Es vakar biju skarba, skarbāka, kā vajadzēja.
Bet- kāpēc??.. nekas nerodas tukšā vietā, vai ne?? :)

ha!! Tā sauc.Mens ir bijis tukŠ vnm, bārstot te savus medainos izteikumus, tukŠ paliek tukŠ- ne jau tie to tukšumu padara pilnāku  

Izdevušos nedēļu Tev!!  

Ļoti iespējams Tev taisnība, Be Ok!  

Atvaino, lūdzu, ja aizvainošu tgd Tevi:
es šodien izvārīju visvienkāršāko kāpostu, sagrieztu daļās 6?? 8?? un ūdenim piemetu klāt- sāli, piparus, papriku... un tad, kad bija vidēji mīksts, ar krējumu- apēdu tādā baudā!!- kā reti ko!!.. un kam tās receptes sarežģītās, ja visvienkāršakās lietas, pagatavotas- vienkārši- ir garšīgākas par garšīgām!!??..

Vislabākais veids, kā pārvarēt kārdinājumu, ir .... padoties tam!!!

Whatever, es tik un tā uzskatu, ka uzrakstīji to par sevi, jo pēc sevis vērtējam ārējo pasauli,  izkaltusī piepe!

Ne jau es palieku bez prāta, bet kas tā dara, Tu paliec iekšēji tukš,
vai tad tā nav, un tukš cilvēks nav piepe, staigājošā emocija

Tatad Akmen tas ir tas ko tu par sevi domā, būsi piepe - es tā kā rakstīju izgāju no savām piedzīvotām emocijām, saruna bija par mani!

Jāpieskata ka savu mēli nenokož no tāda garduma

Pazaudējot prātu, Tu paliec par staigājošu piepi, kas ar laiku izkalst,
un tad nekādas sajūtas nelīdzēs

Sveika, Ineta- sen nesatikta te!
Es tomēr to skaidroju mzl savādāk. Vēl nejūtu nekādu saistību ar gadiņiem. To nogurumu, izsīkumu rada neziņa par daudz ko. Tiklīdz jūti, ka kkas sāk skaidroties/kārtoties, tā jauns enerģijas uzplūds. Protams, varu jau runāt tikai no sevis.  

Kam,bija jaaiziet,tas ari aizgaja.Nekad nevajaga skatities kas ir bijis,jo tas jau ir masvarigi-bet jalukojas nakotne,vel viss prieksa,ar,tadu domu vieglak dzivot...........

Kkā tā - laikam ...

https://www.youtube.com/watch?v=ygLy02y7_n8

Bioloģijas stunda . Skolotāja klasei jautā , kad drīkst lasīt un ēst abolus.
Jānītis :
- Augustā drīkst !
Anniņa :
- Nē , septembrī !
Pēterītis /lietišķi !/
- Kad..., kad ..., kad kaimiņa sunCis piesiets ->tad !

- Māmiņ,šodien es skolā dabūju desmitnieku.
- Ļoti labi.Par ko?
- Mums vajadzēja uzrakstīt visus sieviešu vārdus,ko mēs zinām,
un es uzrakstīju vairāk par visiem.
- Ļoti labi.Kā tad tu tik daudz zini?
- Es uzrakstīju visu mūsu kalpoņu vārdus,kuras mums
bijušas pēdējā gadā.

Cik, anne, nevajadzīgo kartupeļu maisu nēsā līdzi, pat guļot? Tiešām, jāatbrīvojas no liekā. Citādi tas smagums katrā teiktā vādrā jūtams.

kad esi tik izmisis...kad-jūti-pietrūkst...bet šim-tam, kas pietrūkst-nav vietas tavās kruzuļu ielocēs...kur ieķerties...un-vai to vēlies iepazīstināt ar visu, kas tevi smacē...
vispirms-atbrīvojies no liekā...lai vari saņemt-vajadzīgo!
bet viss var norisēt arī vienlaikus-Vajadzība izspiež no Trauka-ūdeni netīro...padibeņu dzīru mieles.....kā lieko.

un visi nīstie seko aiz tevis kā svīta-šlepe garai kleitai...slauka putekļus uz ielām...un piesūcas ar tiem...

bet-kamēr-nīsti...neieredzi-tas ir ar tevi-naids...kā sabiedrotais....

kad tu ej...tu nezini kas būs..paliek tikai tas-kas ir tai brīdī-ar tevi...kas bijis-nederīgs...tas tinas aiz tevis tādas pašas miglas dūmakā...kā-nākotne...