Paldies, skaisti!

Viss ģeniālais esot vienkāršs - vnk esi tas , kas esi ..., sieviete - ar savu sievišķīgo būtību ..., vīrietis - ar savu vīrišķību , kurš aizsargā , un ļauj sievišķībai ziedēt ... Un vēl - kam jānotiek - notiksies ..., nevajag aizsteigties tālu priekšā saviem eņģeļiem ...

Man šodien arī skolā gāja "karsti" un jautri, mums prētī skolai dega noliktavas... Jā un, tad  mēs baidījām skolotājas/us, ja tas uguns aizies līdz DINAZAM arī skolā uzies gaisā un mums vairs nevajadzēs mācīties!...  

Tieši manas domas,Ilga.

Skaisti !
Mīļi!
Labestīgi !

...skumji skaists stāstiņš...bet kāpēc ..skumji?...tās sajūtas, ko abi izdzīvoja...tās neviens nevar atņemt...skumjus mēs tos paši padarām...Nevienu mirkli, lai cik tas skaits būtu bijis...nevar paturēt!...vienīgi , var dzīvot ar ticību, ka katru no mums vēl sagaida šādi skaisti mirkļi...varbūt tie būs ar citu nokrāsu, bet ta'pēc ne mazāk skaisti!

Nevajag pārcensties pierādot savu mīlestību un viss būtu okei.

Neizšķirts var būt cīņā , vai sacensībās , sacenšoties , kurš labāks , stiprāks ...Vai attiecībām tas piemērojams - noteikti nē ...

Paradīzi jāprot arī nosargāt ..., ja kas ...

Mairita , šīs rindas arī tapa , tādu redzējumu iespaidā   ..., man kaimiņos dzīvo sirms pāris  - bērni un mazbērni svā dzīvē sen ..., bet viņu jūtas nav dzisušas - uzmanība un rūpes par otru , sasmaidīšanās tikai par viņiem zināmo , ķircināšanās ..., viņi tiešām balti - zied ...

Paldies, Juri ... Kuri zied , tie vienmēr - dzied ...

Šodien tieši par to aizdomājos..cik no tiem laimīgajiem pārīšiem šodien pie jūras kādā septembra vakarā būs pēdējo reizi.

Mīlestībā , tāpat kā jūras viļņiem , ir savi paisumi un bēgumi ..., tā glaužas ap mums , kā jūra  - apņemot un aijājot ..., kamēr nosirmojam līdz ar tās  putu galotnēm - tas ir, ja atrodamies tās krastā ar īsto cilvēku ..., dažreiz bēgums - vairs neatgriežas kā paisums ...

Kā man patīk vērot pavecākus pārus,kas ir saglabājuši mīlestību.Un var jau būt,ka viņiem visādi pa dzīvīti gājis,bet sirds tomēr turpina pukstēt vienā taktī.   

... un tie, kuri dzied ...        

Es Milānā sagaidīju Jauno gadu , bet vasarā svelmējos Romā . Patiešām - nevajag daudz dienu, lai justos atjaunots , lai rastos dziļas pārdomas....par visu ko...neizsakāms prieks par savas Latvijas zaļumu, košumu, krāšņumu, salīdzinot ar izdegušo Romas apkārtni ...

..gadās.. ne vienmēr var būt labiņs..un citiem savādāk nepielec..;;]]

Mīl un mīl, tad nemīl un nemīl... Kā pie jūras viļņi nāk. skumji skaists stāstiņš.

Loti labi pateikts...