Santiņa nav vis, bet ja bilde tāda... redz pat palaidu to migliņā...

pats cilveks ir savs laimes kalejs,un tas nozime kad vins velesies sava dzive ko mainit,tad ari viss mainisies

Jāni, kamēr lietas un cilvēkus, kas šīs lietas paveic nesauc īstos vārdos, tikmēr Tevis rakstītajam nav liela jēga...vairums cilvēku šeit jau tā pat saprata, ka tas neesi Tu, un pēc "īpaši intelektuālā" teksta daudzi arī atpazna autoru Wilni Citu, vai kā viņu tur tagad sauc. Nelietis, slēpjoties aiz jebkura profila paliks nelietis, un ir tikai viena iespēja, kā pret to cīnīties....neiesaistoties!    

..to jau es uz savas ādas izbaudu...mani mazulīši pat nedaudz skumīgi

zinātnieks....paldies Dzintar...

Santiņ...tie pusaudži arī izaug....un tici man ļoti ātri

Tev derētu kāds zinātnieks. Piemēram, tas krievu matemātiķis (nupat krievu TV ziņās rādīja), kurš atrisinājs it kā neatrisināmo Puankarē teorēmu. Eksistenciālās prasības nav augstas - pat atteicies no miljona dolāru par teorēmas atrisināšanu. Vienīgais - ēdot krēma kūkas. Bet galvenais, ka nopietns vecis.

..tas labi,ka tā...Tev tas ierocis tik mīļš,vai kā?

Kas ko nesaprast, viegli iekļaujos kompānijās, spēju atrast kopīgu valodu ar dažādiem cilvēkiem... tikai protams ja viņi paši to vēlas.

..nesapratu

...pusaudzis ir pusaudzis un pieaudzis ir pieaudzis...ir jau forši kad mājā pusaudži,bet dažreiz gribās arī kādu nopietnāku

Spēja saprasties, bet gan ar tiem kuri paši to kaut nedaudz vēlas.

bet ja tā labi padomā????

Nu tā arī ņem....zinu

nu kā to ņem

Nemāku teikt, bet varbūt ar laiku te  atkal uzpeldēs.

Ar pusaudžiem vieglāk sarunāt nekā ar pieaugušiem

kādas spējas Tev vēl ira????

Pilnībā cilvēks laimīgs var justies tikai tad, kad divas sirdis viena otrai pretim traucas.

rakstu vēstuli
ar vārdiem, ar notīm,
ar glāstiem, ar skūpstiem.
bet sūtu caur mākoņiem,
caur jūru, caur vēja šalkām.

nezinu, kas pirmais saņems,
vai Tu, Dienvida dēls,
vai Austrumis izlasīt raudzīsies,
bet varbūt tas tomēr
būsi Tu - cilvēkbērns,
kurš ar kečupu savu lielo muti nosmērējis.

rakstu Tev vēstuli
ar vārdiem, ar notīm
ar glāstiem un skūpstiem,
Tev, jocīgais popkornu ēdāj!

/dzejoļa autors Kristīne Podniece/