Paldies, Tev arī  

Paldies , Mairitu ... paturpinot tēmu - aizmirst nevar , atgriezties neiespējami ...

Tev tāda jautra dziesmiņa.Man mazliet skumjāka.Ceru,ka atvainosi.

Vislabāk šai sakarā ir teicis Jānis Peters -

...jo mūsu mīļie nemirst ,
vien apsedzas ar puteni ,
un kļūst - par tēvu zemi ...

uzspiedu tur... un nifigašiņķi nesaprata.. galva noreiba no tiem kvadrātiņiem..
un kka negribas to kko citu man......     aizdomīgi izklausās

Tur tev ,Maximus, taisnība.Atmiņā vienmēr paliek skaistais,un varbūt mazliet vainas apziņā,ka nespējam nosargāt.

izsteniba mes jau taa pavisam vinu nezaudejam .....vini vienmer bus musos ka mazins atminu sturitis ....ka mazs kristala gabalins kas ...mirdz ....lidz kamer mes pasi neiemirdesimies .

Tagad zem Krievijas karoga ... tā būtu valsts nodevība !  

... tad apglabājam  kādu, kas mums ko nozīmē, vairāk vai mazāk.

Kad zaudē tuvinieku par to ir grūti runāt.Atmiņā paliek atrakts kaps un un bezpalīdzības sajūta tai brīdī.Tas ir pats smagākais brīdis.Es to vienmēr atceros stāvot pie kapu kopiņas.Viegli parasti par to runāt ir cilvēkiem,kas nav zaudējuši patiesi tuvu cilvēku.

Tieši tā,tie bija Padomju laiki,kad visu PSRS apkalpoju,tad bija labākie gadi un dikti stāvēja!...

Izsteniba .....vaidzetu ka sena ciniesu paraza vesta ka dzive ir jamak uzstvert lidzsvara dzivibas rasanos ar tas izbeiksanos ta sakot dziviba un nave butu jauzstver vienadi .....laikam parka saregiti pateicu ....vispar ta doam ir loti dzila , reizem es paklausos tadu raidijumu ,, seit un tagad ,, man patik tas bernu arts ...ka vinu tur sauc ....vins ir interesants , patikami vina klausities .

Nu ja - ja visiem nebija ienaidnieks ..

Tas laikam bij padomju patriotisms - zem PSRS karoga ..

...savs laiks piedzimt, izaugt, dzīvot un nomirt... ...tāds nu ir tas miesiskā cilvēka dzīves loks...

nu .....jaa ta jaa .

Lūk,šeit jau apakšējā lūpa ir noraustījusies!:

Katrs jau paturam aizgājēju prātā kā tādu, kas viņš mums bija.