Sonja...amen aizmirsi beigās

Jebkura mīlestība , ko dzīves laikā sastopam un izdzīvojam- ir īsta, ir vērā ņemama. vai vienīgā- nu to laiks rāda. Ja cilvēks ir tik viegli iespaidojams, ka svarīgāks ir citu viedoklis- tad vismaz vienreiz nāksies "aplauzties"- kaut ko izdarot pa citu prātam..Tas ir normāli, ja savādāk nespējam iemācīties to, ka savu dzīvi dzīvojam paši, nevis tie- citi.Arī precēta cilvēka dzīvē var notikt visādi notikumi- tad, jau gan ir jābūt godīgam pret visiem iesaistītajiem- dzīvesdraugu, sevi un vēl kādu cilvēku.. Nekas , kas notiek nav par vēlu. Ja esi pārliecināts par savām jūtām , tad vienkārši - ir ilgāks laiks, kamēr izdodas realizēt visu gribēto.

Laila...esmu ļoti vāja

vīrietim ir jāļauj justies kā ērglim

labi, santiņ, būšu taktisks..)) bet tad es kaut ko tomēr nesaprotu..))

un tas ir viss, kas tev pienākas par tik cēlu soli?.. tad jau izdevīgāk aukli noalgot, lai pašam atliktu vairāk laika darbam..

Ak žē un mī.................vairāk man nav ko piebilst!!!     

Aivariņ,ja nebūtu laimīgi,tad diez vai kopā būtu

...viņš mani pieskata un tas man patīk.....viena svešā pilsētā

santiņ, ta sir ļoti cēli pret mīļoto cilvēku.. bet kā tad ir pēc tā gandarījuma gūšanas?.. vai vari teikt, ka esi laimīga?.. vai tas upuris [nostāties pret vecāku gribu] bij ato vērts?.. pratis Tavu soli novērtēt?

Ja nemaldos tā taču biji Tu, kura teica, ka nelaiž Tevi mācīties, nezinu vai mīlestība uzliek otram kaut kādus ierobežojumus!!!

Aivariņ.....mēs bijām jauni un vecāki bija pret ,bet tas mūs neapturēja un viņi padevās

zini,jo ilgāk dzīvoju,jo interesantāk paliek....

santiņ, drusku tē kā nesaprotu : mēs aprecējāmies par spīti visiem[/b].. kam tad ir jāspītē, lai šaistītu savu dzīvi ar mīļu cilvēku?..

..cerēt,ticēt un gaidīt

Nu un kas, ka viens vīrs, tas automātiski uzliek zīmogu, ka tā ir mīlestība, diez vai? Var jau visu mūžu ar vienu vīru nodzīvot, kā ar svešu cilvēku kurš nesaprot otra vēlmes, cerības un ilgas!

a ko darīt puišiem, kuri meklē savas dzīves varones?..p

Tas ir tik mīļi un skaisti:)..........lasu un sajūtu Tavas Nakts burvību..............un Vēja ilgas.........

Dārzniec, nu nevar visu laiku kopt tikai dvēseli, miesu novārtā atstājot..p redz, ka pati tomēr  nonāc pie prātīga secinājuma, ka miesai arī savi prieciņi pienākas no pašas ***dabas***.. bet, ja  dieviņš tā lēmis, tad viņa lēmumi nav apspriežami, bet izpildāmi..))

Dalaila..   Redz man ir tikai viens vīrs,kurš sevī ietver vīru,mīļāko un bērnu tēvu...