Ārija x. 17. jūn 2011. 08:00Hmmmm.... Tas ir pārbaudīts? Nav drusku bīstami?
Atceries, ka es Tev uzticos!
Man nekas slikts negadīsies, ja es šo izmēģināšu?
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 07:53Jau, ViVi, platu jo platu smaidu! Paldies Tev (jau kuro reizi)
un visiem šodien tādu dienu!
Māsa K. 17. jūn 2011. 07:00Tāds kā "Dullais desmitnieks!"
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 03:12Ne pazemība pazeminā,
Ne augstprātība paaugstina,
Bet vienaldzība,katrs zina,
Tā cilvēcību nogalinā.
Ko zaru kuplums dod,
Ja koks ir audzis līks?
Un ko tavs lielums dod,
Ja domās esi sīks?!
Kas puķes mīl,bet nekopj tās,
Tik garām iedams dārzu slavē,
Tas diez vai vispār dārzu mīl,
Jo nezāles viņš neizravē...
*** Dzidra Rinkule-Zemzare ***
Kurzemniece E. 17. jūn 2011. 02:42laime ir nemitīgi pilnveidoties,augt.Laime ir ceļš uz laimi.Kad iecerētais sasniegts agru vai vēlu zūd tā īslaicīgā eiforijas sajūta un jāmeklē jauns mērķis pēc kā tiekties-tā meklējot laimi mēs attīstamies
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 02:3221.g.s. Mācītāja k-dze,vai sprediķis būs katru dienu?!
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 02:21Man arī saskrēja asaras acīs,kad skatījos filmu "Agrā rūsa","Baltā kleita",bet tas ir tikai mākslas darbs,reāli...
Kurzemniece E. 17. jūn 2011. 02:13vai nebūs kritis lielais laimests,ka tik nebēdnīgs prāts?
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 02:06Te jau sāk tīrīt savas zarnas,sauc par vēdera problēmām.... Fui,kā smird!!!
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 01:58..raganinja.. mainīga..īsta.. Tik tiešām,daudz gribi,maz tiks,paliksi bešā....
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 01:51Tāpat,kā atnāci,tu atkal aizej projām,
Kaut jāatzīst,ka man nemaz nav žēl.
Šo mīlu,kas tik ātri aiziet bojā,
Pat negribas no bojā ejas glābt.
Vairs tiešām nav no svara,kas ir vainīgs,
Es vainas tiesu uzņemos labprāt.
Tur nav ko taisnoties,ir cilvēks mainīgs,
Ko šodien mīl,to rīt spēj sāpināt.
Tā gadījās,ka abi tik daudz ļauna
Viens otram nodarījām negribot.
Ka nespējam vairs visu sākt no jauna,
Tāpat,kā krūtīm jaunu sirdi dot.
Un tomēr,kad es atceros,cik skaisti
Mums abiem kādreiz atblāzmoja rīts.
Šīs atmiņas man negribētos aiztikt,
Man ļoti gribētos tās paņemt līdz.
Pats galvenais,tu vari aiziet projām,
Kas bija skaists,tas projām neaizies.
Par skaistumu,kas mūžām neiet bojā
Man negribot tev jāsaka - Paldies.
*** Anatolijs Imermanis ***
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 01:25Sondrucis nemaz nerāda savus Itālijas piedzīvojumus!
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 01:16Lūk,tas ir ko vērts,ja tulko no ārzemju valodas un raksta latviski,nekā tie debilie krieviem dirsā līdēji,lien mūsu Blogā un raksta krieviski....
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 01:05VVilku - klips nu ļooti interesants, sākot ar Labā un Ļaunā Atzīšanas koku no Ēdenes dārza ... ( iespējams, ne tajā virzienā aizdomājos)
Sondruce, nešpetnā!
Dzēsts profils
17. jūn 2011. 00:54Vecajā amigos visi bija vienā maisā,tagad katrai valodai savs Blogs:




