Frēzija v. 19. jūn 2011. 15:35Manā pļavā zied tikai puķes.....un grābekļi tur nemētajas, dzīvi kā tādu....ar draiskulīgo pļavu....nekādīgi man nesanāk salīdzināt.......
linda r. 19. jūn 2011. 15:32amizants dzejolis , bet fors
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 15:18Dvēsele vienmēr jāsargā! Jo ar to katrs izpauž mīlestību pret sevi.
Simple J. 19. jūn 2011. 14:32Savos gala aprēķinos liktenis ar cilvēkiem nekad nav apmierināts. (Oskars Vailds)
Simple J. 19. jūn 2011. 14:30Mēs esam praktiski cilvēki, mums jāredz pašas lietas, nevis jālasa par tām.
(Oskars Vailds)
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 14:10Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers...
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 13:58Kkāda nerunīga Tev tā naine pagadījusies , Dzin - Dzin ... Nenāk ne saucama - ni un ni ..., būtu vsmaz ko igauņu mēlē te iečivinājusi
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 13:41Piekrītu Tev , Sanitiņ .
Dagnija L. 19. jūn 2011. 13:35...cilvēki ir skopi uz labiem vārdiem(ne visi protams,bet vairums),bet tie taču neko nemaksā...un reizēm apzinies,ka tie ir arī klaji meli...taču tik ļoti alksti tos dzirdēt,ka ļauj sev arī samelot,....
Cilvēku var iemīlēt arī par mīļiem vārdiem(mana pieredze),tie ir kā narkotikas...tos gribas dzirdēt vēl un vēl...varbūt tas ir tādēļ,ka mēs- sievietes.. bieži vien mīlam ar ausīm...bet, kuru gan vainot pie tā ,ka mēs tos esam tik maz saņēmušas..un tagad iedzīvojušās atkarībā!!!!!
Anita P. 19. jūn 2011. 13:33Ne visus jālaiž dvēselē , daži brien ar netīriem zābakiem ...
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 13:32Ja cilvekam dikti patīk staigāt ar mūždien punainu pieri- tad ir jāsaka, ka viņs ir upura tipāžs- saņem no tādas situācijas kaifu un izloba maksimumu labuma- uzmanību , žēlošanu, atbalstu.. un soļo pa grābekļiem ar smaidu uz lūpam.. Cilveks ar normālu psihi un adekvātu uztveri tomēr pacentīsies jau no paša pirmā "randiņa" ar grābekļkātu tomēr izlobīt kādu mācību- ko labāk nedarīt, ja negrib atkal pa pieri.
Anita P. 19. jūn 2011. 13:31Zied un dzied - tie grābekļi , lai pievilinātu , un tad - tankš !
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 13:27Ļoti sirsnīgi un patiesi ...pat apraudājos .Paldies Tev ,Sieviete . Daudziem no mums vajadzētu nolaisties no saviem augstumiem uz zemes un nebūt augstprātīgiem .Visiem pa Lustīgus Līgo svētkus .
Dzēsts profils
19. jūn 2011. 13:25pats cilveks ir savas laimes kalejs,ja jau vins ir krodzina,tas nozime ka ta liktenis ir izlemis,ka vinam tur ir jabut
Alise .. 19. jūn 2011. 13:05..uzkāpt uz grābekļiem..kā nu bez tā..vai tās ir kļūdas?...es uzskatu, ka dzīvē kļūdu kā tādu nav. Katrs uzkāpj uz tā grābekļa, kura blieziens viņa'm ir vajadzīgs, lai kaut ko saprastu. No citu kļūdām es vismazāk mācos, jo es dzīvoju savu dzīvi, kas viņiem kļūda ..man varbūt - patiesība!..es gan nepiekrītu, ka no savām kļūdām retais mācās...KATRA KĻŪDA IR MĀCĪBU STUNDA, lai tu kļūtu viedāks!...un pienāk brīdis, ka tik daudz reižu uzkāpts uz tā grābekļa, ka nav vairs kur sprukt, jāmācās ..gribi vai negribi!!
Dagnija L. 19. jūn 2011. 12:48...to ir vieglāk pieņemt..nekā izdarīt!(...mans viedoklis)
olegs v. 19. jūn 2011. 12:40Par sapīšanos nezinu,bet jāsargā ir.Lai kāds tur nepiegāna,tā teiksim




