Dagnija L. 21. jūn 2011. 23:16...šis dzejolis man ļoti atgādina kādu cilvēku!!!!
savsem k. 21. jūn 2011. 23:12Hmmm ... piepildot sapņus - mēs viņus nogalinam ! Viņi domāti tikai sapņošanai ..
Dzēsts profils
21. jūn 2011. 23:08Sapņi nepieviļ ..., mēs pieviļam tos - nespēdami piepildīt ...
Simple J. 21. jūn 2011. 23:04nu tad pasakat citu variantu , viegli ir atbildet ar diviem vai vienu vardu , bet no ta neko nesapratis , un neiegus
Dagnija L. 21. jūn 2011. 22:55...ticat vai nē,bet es visu šo mēnesi cenšos restaurēties tieši no šādas situācijas...biju laimīga ...biju gatava viņu lolot un lutināt...jutu,ka tas ir mans vīrietis,,,,,cilvēks ar kuru vēlētos novecot ,mīlēt,strādāt kopā ,ceļot,forši pavadīt laiku,dzīvot viņam!!!!!!
un....pēkšņi viņš pazuda,tā arī neiepazinis mani,laikam viņam tas nebija svarīgi...jo viņš bija cilvēks,kas ļoti augstu vērtēja savas pozitīvās puses-un viņam tādas bija!...bet reizēm sarunas laikā es piefiksēju,ka mans teiktais viņam liekas mazsvarīgs...nu tieši kā Anna to apraksta savā stāstā....visvairāk sāp tas,ka paliku neatklāta,nenovērtēta un neiepazīta....
Dzēsts profils
21. jūn 2011. 22:54Jā , Kuku ..., jo skaists uz mūžu paliek tas , kas sapņots , bet - neatrasts ...
Simple J. 21. jūn 2011. 22:46Bet es par sabiedribas degregatiem nerunaju , par viniem var runat kada cita bloga ,un citu reizi , bet fascineties var par to ka mes neredzam apkart kas notiek ar lidz cilvekiem , kuri ir stradajusi un darijusi lai dzive viss butu labi un peksni viniem tas ir atnemts ar vienas rokas majienu , un mes vinus pamanam tikai tad kad vinus parada par TV , un tad visi sak palidzet un darit jo redz gruto stastu un apstaklus , bet pirms tam vini bija nepamaniti un centas tik ar savam problemam ka mak
Dzēsts profils
21. jūn 2011. 22:41Jau tuvu , Kuku ..., bet tomēr tas ir mans noslēpums .
alberts d. 21. jūn 2011. 22:40jack arī mani viens otrs uzskata par skopuli,sīkstuli,bet atvaino man brīžam piegriežas tie lūdzēji. Es negribu pasauli lāpīt,un kamdēļ man kas strādā no 7 rītā līdz 21 būtu kādam kas jādod,es nerunāju par kādu pensionāru,par bāreni,bet kamdēlj mam būtu jāsatraucas par morāliem vai fiziskiem kropljiem kurus apzināti laiž pasaulē,par tiem kas dzērumā sevi padara par kropļiem,es viņiem nelēju grādīgo rīklē. Došanai ir jābūt saprātīgai,tad tā ir ataisnojama,bet tā blefs un izrādīšanās.








