Moon M. 25. jūn 2011. 09:23

...taupi zobiņus....piekožot halvu

uz V. 25. jūn 2011. 09:22

O nē, tāpēc ka kafijai nelieku klāt cukuru, bet izlīdzinu garšas sajūtu atsevišķi piekožot zemesriekstu halvu...

Moon M. 25. jūn 2011. 09:18

...salipsi -no paša rīta jau ar saldumiem

uz V. 25. jūn 2011. 09:16

labrīt!, tieši to es šobrīd daru... Kafija ar halvu

Moon M. 25. jūn 2011. 09:00

....vai rīta kafiju jau padzēri...

uz V. 25. jūn 2011. 08:56

turpretī ja kāda funkcija ir >samežģījusies>, tiek izjaukta vispārējā harmonija, mēs tad runājam par slimību. Situācijas analīze liek secināt, ka harmonijas izjaukšana vispirms notiek apziņā un tikai vēlāk izpaužas ķermenī. Tur at­ spoguļojas tie procesi un pārmaiņas, kas noris apziņā. Tā kā ķermenis nevar dzīvot bez apziņas, tas ari nevar saslimt bez tās. Fiziskās kaites noved pie garīgā nelīdzsvarotības, ko cilvēks nevar noslēpt, tas jaušami izpaužās un tikai apzinoties savu problēmu garīgā izpausmē, cilvēks spēj palīdzēt sev pats...

Lony L. 25. jūn 2011. 08:44

Uz mani neattiecas , bet smaidam derēja !

uz V. 25. jūn 2011. 08:40

Pagrūtajā atveseļošanās ceļā pilnīgs godīgums attieksmē pret sevi kļūst par atbalsta punktu, lai nesaudzīgi revidētu savu "es" un tā izturēšanos pasaulē. Stipra vēlēšanās tapt veselam piespiež pakļauties un izskaust sevī negatīvo īpašību, kura atbilst konstatētajam simptomam. Tādējādi slimība cilvēkam var kļūt par ceļu uz sevi pašu, tikai daudz labāku un patiesāku. Šī atgriešanās bieži vien ir sāpīga, jo sabrūk daudzas maldos iestigušas prāta izlolotas ilūzijas. Taču cita ceļa slimības iznīdēšanai būtībā nav.

Lony L. 25. jūn 2011. 08:40

Second hand   ..., es noteikti izvēlos jaunu !

Lony L. 25. jūn 2011. 08:38

Divreiz vienā upē neiekāpt nekad , viss mainās ik mirkli ..., neīstuma bīsties , bet apsveic to , kas īsts !

ierakstam «...in memory.»
Lony L. 25. jūn 2011. 08:33

Katra piedzimšana ir miršanas sākums , katra nomiršana ir sākums jaunai piedzimšanai ...

uz V. 25. jūn 2011. 08:30

Dažiem ir vērts aizdomāties!
  Nāvi senie ārsti uzskatīja par jaunai dzīvībai nepieciešamas enerģijas atbrīvošanos. Ikkatras ciešanas taču ir kā maza nāve, zemākā nāve augstākā labad, jo tās atbrīvo enerģiju, lai tiktu radīta jauna dzīvība, labāka, tīrāka, cēlāka. Tāpēc slimību viņi uzlūkoja par augstākā "es" mūsos (sirdsapziņas balss) dotu iespēju pārveidot savu egoismu, kura augstāko izpausmi dēvēja par "patības trakumu". Tika norādīts: kamēr mēs nebaudīsim visas savas uzkrātās pieredzes augļus, kamēr nebūs izlabota katra kļūda, izskausts katrs trūkums, kamēr nebūs sasniegta bezgalīga līdzjūtība, iegūts nesatricināms dvēseles spēks un reizē arī ideāls maigums, kamēr pašaizliedzība nebūs tapusi par dzīves likumu un atteikšanās no sava labuma citu dēļ nebūs kļuvusi par dabisku un priekpilnu mūsu būtnes impulsu, tikmēr cilvēci nevarēs atpestīt no slimībām. Tādi bija dziļi pārdomātie vispārīgie priesteru medicīnas atzinumi.

Lony L. 25. jūn 2011. 08:29

Mēs paši - savas debesis un elle , jo visa pirmsākums ir mūsos - gan galvā , gan sirdī - mūsos pašos .

Lony L. 25. jūn 2011. 08:26

Jā , tādi cilvēki ir un ir spējīgi to izdarīt .Protams , ka viņš ir slepkava , lai arī ir nogalinājis specifiski , būtība no tā nemainās .

Dzēsts profils 25. jūn 2011. 08:00

Dzēsts profils 25. jūn 2011. 07:45

tas ōči čornije - ģeniāls gabals   

Dzēsts profils 25. jūn 2011. 03:07
Dzēsts profils 25. jūn 2011. 01:47

TA REDZ IZNAK KA SAMILIES NARCISA ha ha.

Lady V. 25. jūn 2011. 01:34

         Veselīgi smiekli nodrošina izārstēšanos no daudzējādām kaitēm - paldies, Anna Non!

laura k. 25. jūn 2011. 01:12

Labs,,,iztēle liela..:)

ierakstam «Smags gadījums»
Autorizācija