Dzēsts profils
25. jūn 2011. 22:24man pretī skrēja jauns zēns...kad es minu ar riteni un es domāju,cik ātri diez viņš skries kad ieraudzīs to suni no kura knapi aizmuku
Moon M. 25. jūn 2011. 22:21..........emocijas- ,bet katram savs gājums ejams...........ja jāelpo svaigs gaiss-tātad jāelpo,ja jāskrien gar jūras krastu-tātad jāskrien..............
uz V. 25. jūn 2011. 22:19par to skriešanu, -pats proces skriešanas laikā mainā tavu pasauli. Runāšu par sevi; es neskrienu tikai skriešanas pēc, bet sākšu ar to, ka jūtu kaifu no slodzes kad muskuļi pārgrupējās ar prātu (piedomājot).Vēroju apkārtni, gūstu emocionālu baudu no apkārtnes skatiem, gaisa un meža smaržas. Un, parasti es neskrienu viens, bet sastopu jaunas jaukas sportistes, sasmaidāmies, apmainamies ar vieglām frāzēm ... Bet vai sēžot to izjutīsi? Tā es virzu savu "likteni". Pat šobrīd, kaut sēžu, bet ne jau ar saliktām rokām klēpī, vai ne?
Moon M. 25. jūn 2011. 22:14Santiņ......neķer kreņķi.
Guntars lai paliek pie Tevis
Dzēsts profils
25. jūn 2011. 22:13Jā, es negribētu būt "druška" savam mīļotajam, jo ir jau jābūt kaut kādai personīgajai dzīvei arī, ne tikai mūsējai.
Dzēsts profils
25. jūn 2011. 22:12Pag,pag...Gundar....ko tad Tu tā ar visām...nutraks var palikt
Dzēsts profils
25. jūn 2011. 22:08NĒ.......1OO reizes nē...Zinu cik tas ir smagi
Gundars Ī. 25. jūn 2011. 22:04Paskaties mīlošām acīm,
Kurās viss pārējais svērts;
Acīm, kas mīl mazliet vairāk,
Nekā šodien mīlēt ir vērts...
uz V. 25. jūn 2011. 22:01tā jau būs kāda krīze prātiņa, kad savu sievu sākšu pārģērbt par gubernanti, kura pēc profesijas jau ir stjuārte...;D




