tad uzjautrinies, santiņ..

   ....skrienot....kaut ko......  

     .....ceru, ka izdevās uzjautrināt  

Frēzij...piepalīdzēsi,lūdzu

Ieskaties YouTube, sameklē vajadzīgo gabalu.....un uz priekšu  

es jau ari par to pa'su ..par jautajumiem !

a es domāju ka viņš dzīvos mūžīgi,kamēr vien būs kāds kas piemin un atceras

Tad vēl tāda niansīte-pasīvais vai aktīvais?
Patīk citus drāzt vai patīk,ka pašu drāž.....

parūpējies lai tam otram arī patiktu.

drizak esmu bisexualis ne gays

  praids jau klāt?

ar to arī tevi apsveicu..p

Izlasīju rakstu. Nu jā, laikam tā notiek dzīvē, nezinu kam tur nepatīk Dieviem, vai sātanam un ir tā kā ir...neatņem jau bieži vien to cilvēku, bet sagrauj tavu pasauli un tevi. Tevis vairs nav.....Tu vairs neesi Tu. Tas ir kā skats no malas...Tikai doma - jābūt stiprai.

Lasu ierakstu un domāju,cik līdzīgs stāsts...nodevība,kad tu uzticies tik ļoti,kā pats sev,tā nāk kā zibens spēriens un izdedzina visu līdz serdei...Varbūt tas būtu savādāk,ja tam būtu sagatavots,jo tās uzticēšanās būtu kaut kripatiņu mazāk....bet tas neizslēdz arī savu vainu,ja savā laimes un dvēseles komforta apmātībā nepamana,ka otrs nemaz tik laimīgs nav,ja meklē kaut kur,kaut ko...varbūt savs Ego tomēr bija svarīgāks par mēģinājumu izprast un piedot...Jo tālāk ej,jo skaidrāk apzinies,ka nekas tomēr nenotiek tāpat vien,aiz neko darīt,visam ir savs cēlonis ...un piedošana notiek pati no sevis,arī pateicība,ka Dievs to otru ir sūtījis tavā ceļā....Tu klusi domās pateicies par kopā pavadītajiem gadiem un dodies tālāk....
Tieši šajā sakarā tapa šis mans dzejolis...
Šodien domās
es ciemos pie tevis gāju,
lai brūnu sātīgu maizes klaipu
tev svētībai cepot,
klusu ,paldies,
kā zeltaini pilošu sviestu tam virsū klātu,
par saulainām dienām,
kas liepziedu medū lija,
par tvanīgām naktīm
klusā naktsputnu spārnu dziesmā
un pīpeņu ziedos
draiski paslēptām skūpstu liesmām,
par dzeltenos siera rituļos sietiem
laimīgiem smiekliem
un baltas pasaules
slēpju sliedēs atstātiem rūpju siekiem,
par ticību tavu
manu šaubu takās vieglos soļos klātu
un plaukstu maigumā
gurušu kaisles sātu

un,lūdzu,piedod,
nebija vainas ne tevī ,ne manī
un bija vaina,gan tevī,gan manī-
svešiem vējiem,kad atvērām logus,
svešos vējos,kad zaudējām otru,
greizos spoguļos meklējām sevi

nu atmiņu durvis
uz zudušo pasauli slēdzu,
tevi atstājot tajā,
pati projām eju...

Tad Tevī ir kaut kas no geja! Tiem arī analais patīk!    

Domu spēks ir ļoti liels , un izsauc attiecīgus darbus ...

Mēs esam kā mazs smilšu graudiņš Visumā , bet - esam vienotā apritē ...

Cits nodzīvo mūžu , tā arī neuzzinot , kas ir laime , bet  -jūtoties apmierināts ,un  to arī uzskatot par laimi , bet cits - uzliesmo , un tad dziest ... 13 gadi laimes - tas ir ļoti daudz ...

Spēj, kādas domas tādi darbi. Tāpēc arī esam tur, kur esam.

Tauriņa spārna vēziens Meksikā,savā īpašā veidā skar arī mūs,jo atrodamies vienotā enerģijas laukā,tāpat,kā man kaimiņa smaids ir arī mans smaids,vai otrādi...:)