Jā Jāni...........ir jau sakāpis pilnīgi!!!
Bet apdomājos un..............nolēmu - priekš kam man tas..........negribu kašķus
lai jau!!!

Bet pat vis klusākiem izraujas patiesība kad ir sakāpis līdz zināmai robežai. Galvenais nerunāt aiz muguras, ja nespēj pateikt acīs.

Es nespēju acīs pateikt, ko domāju ..............kaut labi zinu, ka derēja gan.
Par mani runā un aprunā(un pie tam vēl draudzene!).............es viņai nesaku neko!
Jo zinu, neko nepanākšu, jo tādi cilvēki vienkārši ir un viņus neizmainīsi.

Tu zini, pat , ja kāds arī mani necienīs , uzreiz un uz vietas, tik un tā- runāšu acīs skatoties un to, ko domāju.  

Ja ! Pievienojos !   

Lūk arī skaidrojums senu senajam jautājumam- kāpēc kara laikā dzimst bērni.. Apkārt viss jūk un brūk, nāve skrien pakaļ, ēst arī nav ko, bet--- bērni dzimst..Par to stresu , ir sevišķi darbavietā nu gan tā īpaši nepiekritīšu- reti kad tas novedīs pie aktīvām darbībām "turpat un uz vietas"- jo ilgāks stresa periods, jo mazāk kaut ko gribēsies.Pie tam- sievietei un vīrietim strādā dažādas programmas attiecībā uz seksu- vīrietis atslābinās, sieviete- uzņem enerģiju.

Cik pazīstu zaļaces - visas ir gaidošas un skumstošas , steidzīgi jāmaina acu krāsa ! Kaut vai kontaktlēcas ieliekot - dzeltenas ! Pavisam cits skats uz dzīvi !

Lapenē jau nu nevajadzētu, bet pie.... būtu skaisti

A  ko , labs moto - Nolaižam tvaiku !   

Vajadzēja lielāku ātrumu ieslēgt , tad panāktu ...

It kā - ir savas neuzņēmības atzīšana , it kā darīt , it kā nē ...

Kā smaidam - der ...

Draugs ir vērtīgākais , kas Tev pieder !

Viss nāk un aiziet tālumā , tāda ir dzīve ...

Man ļoti patīk šī dziesma , vasaras nakts himna ...

Vēl vienkāršāk sakot  - aicinājums uz izvirtību , attaisnojoties ar zemapziņu , ka tā vainīga .

Tādas mēs esam - gan smejošas , gan skumstošas , vienmēr , kad gaidām savu princi.

Tadel dzivoklim-Viena pamatkrasa...

Noperc daudz zilo vai zalo krasu-tad remonte visu dzivokli.

Noperc daudz Zilo vai Zalo krasu un remonte visu dzivokli-leti.