Nu ... man vienmēr liekās - ka viņa vairāk aiznes nekā atnes  

http://www.lnt.lv/lv/video/?video=14076

bet tas taču IR bijis, lai arī vairs nav...pārvērties par tām neizdzēšamajām atmiņām ,
tamdēļ jo vairāk novērtēsim to, kas ir, un ko dzīve mums dāvās no jauna jau rīt, sākot ar iespēju raudzīt šo pasauli visā tās krāšņumā    

Tā vnk notiek , kad satiekam - Viņu ..., neprasot , par ko , un aiz kam ...

  Nu tas vismaz vēstulē neizskanēja ;)

  Es arī neciešu uzbāzīgus cilvēkus un izvairos no sarunām sabiedriskajā transportā.Svešu cilvēku ir vieglāk "atšūt" nekā kaimiņieni, bet Tavā situācijā der pamēģināt, ja pati nesaprot.Apvainosies, bet toties būs miers.

Labi saulīte, zaķītis, pelīte, sirsniņa ..

Ne vnmēr ..., dažreiz tā ir dzīves mācībstunda ...

Katram sava bēda un tā ir maksa par egoismu.

Sapņi nemēdz būt pieticīgi ..., vnk dzīve ienes savas korektīvas , dažreiz pat visai negaidītas un sāpīgas ...

Tik jātšķir reālprojekts no sapņu projekta.

..paldies ..ēst sagribējās

Sapņi ir tilti uz nākotni , Lauri ..., gluži kā projekts topošajāi mājai , kuru taisies celt ...

..neviens neesam pasargāti no kārdinājuma!..Bet, pat čigāns nezog savā sētā!...manī ir kā nerakstīts likums- draudzenes vīri- tie nav vīrieši priekš manis!

un vēl- uzdūros kādam citātam, kuru nevaru šeit nepievienot!    Pacel acis un plaukstas augšup, pacel rokas augšup, pacelies spārnos un aizlido pāri labības laukiem, kas gaida savu briedumu, stārķu ligzdām, kas gaida savu atstāšanu, kokiem, kas gaida savu nociršanu. Tas ir mūžīgais ritums, tā ir šīs pasaules kārtība, kas neļauj Tev apstāties pusceļā. Lielceļa malā smaržo nopļauta zāle, sisina sienāži un vecajā dīķī kurkst vardes. Tāds miers un rāmums un steiga nekāda. Visu var paspēt, visu var izdarīt un vēl pie viena būt laimīgs. Ievelc dziļi liepziedu smaržu, ievelc krūtīs jūras spirgto gaisu, nedaudz aizturi elpu un tad lido kopā ar putniem...

Manuprāt , dziļi zemapziņā tām tic visi , Alisīt   ..., pat tādi rūdīti skeptiķi kā Lauris , lai ko viņš arī teiktu ...