Mjā. Un tas virzienā pēc aliņa?   Kas gan brīnišķs ar Tevi notikās, kad nāci atpakaļ?

..Laurīt, uzliec brilli...kur redzi vecmeitas?????

Skatos, ka te tāds, kā izvēlīgo vecmeitu pļurziņš savācies !  

Alisīt , emocijas jāizdzīvo , nevis jākrāj lādē..., tikai tā varam būt brīvi un atvērti nākošajām , kas nāks ...

Jāpagaida kamēr satumst, un tad draudzīgi roku rokā iznest miskasti. Atpakaļ nākot paverieties debesīs. Visas zvaigznes būs jūsu.

Paldies , Kuku ..., man arī iepatikās ...

..nekas , Viva, ļaujies emocijām...!!!

Jauka dziesmiņa , Viva Ro ..

Jā , Lavanda ..., un arī priekā ir - sāpes - par to , ka tas nepaliek mūžīgi , par to , ka tik dziļi mūs skar ..., tāir  ļoti trausla emociju robeža - starp prieku un sāpēm . Un vai vajag to analizēt? - vnk izdzīvot ..., izjust , izsāpēt , kad - sāp ...

.Valdi, nu prātīgs vārds no Tevis..tas tiešām pieder diviem..

atceries, ka arī sāpēs ir prieks... ja tu runā par sāpēm, tad tas jau mazohistiski... un tomēr, kas var norautu ziedu izraudāt... tavā varā ir tas, vai sāpēs rausi mierinājumu, pat kaifu, vai arī skatīsies uz priekšu

Tas viss ir bijis , Alisīt ..., un šodien , klausoties šo dziesmu , uzpeldēja emociju vilnītis rēns ...

..kāpēc jāatceras sāpes?..pirms šīm sāpēm bija taču arī prieks..kāpēc gan neatcerēties to?

..Skaudība-- neproduktīva prieka izpausme. Ja otram ko ieraugam foršu, pa īstam jānopriecājas nevis jāskauž, lai tas atnāk arī pie mums...
Ja skaudība mūsos - tā ir fantastiska bāze, lai mēs uzzinātu, kas mums vajadzīgs..tā nāk par bāzi spēkam!

Absolūtā harmonijā ar sevi ir tikai retais. Tāda vide ,kur nav ko skaust diez vai pastāv,bet es esmu parasts cilvēks,kam reizēm sirdi sažņaudz kaut kas zaļš. Bet es cenšos neapskaust un nenoskaust.

          .......diviem vieglāks ceļš ir ejams........
Tu ej un priekšu,bet neatskaties atpakaļ,
Vai spodra saule spīd vai pērkonlietus līst..
Ej! nedomā ka robeža ir,kur debess satiek zemi,
Ir tikai katram mūža daļa,ar ko Tu kādreiz arī biji,
Un palicis vēl laika sprīdis,ar ko Tu tālāk ceļu iesi..

Ej dzīves ceļu iesākto,bet nepabeigto,ko liktens devis,
Uz mirkļi apstājies! un tomēr mazliet apkārt apskaties...
Varbūt kāds Tev pa pēdām iet,un panākt grib,lai kopā iet..
Lai abiem kopā iet to dzīves taku grūto gan kopā atpūsties,
-Tu vari ceļu šo pat skriet,bet neaizbēgt,ko liktens lēmis..

Bet tomēr apstājusies labi otrā ieskaties,un klusi uzprasi;
-Uz kurieni! pie kā viņš iet?Vai tikai grib tas pakaļ skriet?
Vai roku roka tālāk iet un smiet un kādreiz arī kopā paskumt,
-Ir dzīves ceļu,taisno,gaišo vai līkumoti tumšo vieglāk - iet,
Iet divatā!un aizā neiekrist ko ieskauj krasti,iet un nepaklupt...

Savā ķēķī , tobiš blogā , Lauri - ko gribu , to vāru !

  ...  

Atkal jauc pagātni ar puķainām ilūzijam.

nu mūki paši nav bez grēka... vrb. daži, bet par pārējo... ja mēs ēdam, dzeram, guļam, utt. tas ir ķermeņa un dzīves pamatfunkcijas... tāpat kā sex... arī tā ir pamatfunkcija, tikai daži nevēlas to atzīt... tas nenozīmē ne baltu kleitu ne altāri... to mēs paši esam kā zīmolu sev uzspieduši... tā pat nav sevis atražošana... tikai un vienīgi organiska nepieciešamība...