tam es piekritu diez vai mes to uzinasim-bet tani smilsu un kaste busim visi

...un kas tagad saimnieko tajaas maajaas?

....mums kūts bija pa ,,vidu,,pa labi malkas šķ.,pa kreisi siena šķūnis,uz kūts augšā salmi...

Mums kuutsaugshaa,jo shkjuunha nebija...un malku kraava aaraa aplii...

Santina,mana mīļākā guļas vieta bija šķūnī- svaigā sienā...
Kā te Vasilijs teica...AROMĀTS

Jā, tie psihologu secinājumi manī arī nekādu uzticību neraisa, bet doma, ka Dieviņš ar mums veic sev smilšu terapiju...tā ir ļoti laba! Jo kāpēc gan citādi viss notiek tā, kā tas notiek...

Kad es biju atbraucis uz laukiem,vectēvs nolēma pacienāt mani un brāli ar medu,un ķērās pie bitēm....
Bija drusku ieķemmējis,kas attiecīgi pretstats bitēm..Vajadzēja viņam tikai atvērt vāku,kā visas bites likās virsū....Kur likties,bez šaubām uz upīti, žvings un iekšā,gaidīja,kamēr tās aizlidos atpakaļ uz savām mājām.....

Labrīt,fejuce xxx!
Tā laikam ir ar tiem gaiļiem- negantiem...
Kad man bija 4vai 5 gadi,ejot pa pagalmu,nez no kurienes,uz galvas uzleca gailis un ieknāba pa degunu starp acīm...Bez šaubām sāku raudāt,jo pamatīgi tecēja asinis...
Tik pat ātri tēvocis Jānis noķēra to gailis,apgrieza galvu ap savu asi,paņēma cirvi,un viss pārējais notika,kam bija jānotiek..
Pusdienās tiku pie svaigas vistas zupas....Vērtīgāko gaiļa daļu atvēlēja man...
Lūk tāda bija atmiņa no bērnības....

Man te viss pa dubulto iet-atvainojos!

Opis bija bitenieks un visus savus 7 beernus arii apmaaciija,bet interese par to amatu izraadiija tikai divi! Diemzheel pilseetas dziive aizraava visus vairaak un sekotaaju opa iesaaktajam nebija...tagad palikushi esam maz ,bet visi atceras opi tikai ar labiem vaardiem.man ne reizi pie vinha neiekoda bite...taas maajas veel staav un kuuts arii...vasaraa visi ciinijaas par vietu kuutsaugshaa,lai vareetu guleet sienaa...tik daudz bleenhu sadariits-uh!i esam maz ,bet visi atceras opi tikai ar labiem vaardiem.man ne reizi pie vinha neiekoda bite...taas maajas veel staav un kuuts arii...vasaraa visi ciinijaas par vietu kuutsaugshaa,lai vareetu guleet sienaa...tik daudz bleenhu sadariits-uh!

..nu jā..un vasarās pilsētas radu bērnu spietošana..visu pienu izlaka, visas ogas aplasīja..manu štābu mežiņā okupēja..bet ōme tik mierināja..es tev meitiņ pietaupīju tās lielākās..izrādās agri no rīta salasījusi toverīti un paslēpusi..eh, tā tik bij dzīve..un vēl pieci minkas..divi dukši un trakais gailis..it kā es šim tās olas ņemtu nost..a par pesņi pod ģitaru pagalmā vispār klusēju..mani gan dzina gulēt, lai smuka izaugot, bet kas to deva..stiepu tik segu laukā un šņākuļoju uz soliņa..

es nezinu vai dievs tā rotaļājas ar ļautiņiem, kā bērns smilšu kastē, bet tos secinājumus ko izdara psiholoģi pēc smilšu terapijas, es nesaprotu, vai tik vienkārši var spriest par cilvēku, kāpēc viņš tieši tādas kombinācijas izveidojis, man liekas, ka psiholoģi ir uzņēmušies dieva lomu.

Sveika,Skaistā!
Tieši tā,tā bija....Manai vecmātei bija seši bērni,un,kad visi sabrauca,tad bija riktīga dzīvot kāre...
Kas attiecas uz mīļāko ēdienu,tad tie bija divi ēdieni:
a) rudenī  --svaigo kartupeļu pankūkas
b) ziemā --tikko slaukts piens,
                tikko izcepta rudzu maize,uz kļavu lapām, kuras vasarā lasīju,kaltēju,
                un medus...
                šie trīs komponenti bija Dieva ēdiens!!!

Es par kvalitāti .

Ejiet cilvēkos un viss pāries.

Labriit visiem! Es veel tagad atceros medu un silto pienu...un to,kaa laukos uz talkaam braucaam!Tad visi radi tikaas un tas bija vienreizeeji,jo muus bija daudza vienreizeeji,jo muus bija daudz

Anna,var veidot un celt,kas atgādinātu senču mājas,bet ir bet,lai cik tu censtos un veidotu,tu neizjutīsi to mīļumu,to kaktu,kur esi sēdējis- tupējis uz ceļiem, par neizdarībām,par visu ko ......

Gribētos saprast, cik daudz no tā, kas notiek tieši ar mani, patiesībā ir no manis pašas atkarīgs...
Pastāv jau tie jēdzieni - izvēle un brīvā griba, bet patiesībā jau droši vien esmu "ieprigrammēta" tieši tai izvēlei, ko katru reizi izdaru. Ar savu raksturu un domāšanu droši vien nekādu citu lēmumu vienkārši nesp'\etu pieņemt. No kā savukārt izriet, ka īstenībā no manis nav atkarīgs nekas.  

Labāk sapņot nekā nīkt dīkdienībā.