Hmmm... , tā tiešām ir ...   

Sienas pastāvēs , kamēr mēs neiemācīsimies respektēt otra neatkarību un personību , nolīdzsvarot savas vajadzības pēc brīvības ,atklātību attiecībās ar tiem , kurus mīlam ...Bailes un nedrošība ,zema pašapziņa izjūt vajadzību pēc sargājošajām sienām.Ticība un pārliecība nojauc sienas .

Var vnk palidot ...

Jūties kā pirmsākumu zeltracis....
bet katram sava lāpsta

atbalstu līgumus ................. tas tomēr vieglprātīgajiem liks padomāt nopietnākas domas!

Daļējs risinājums
ar spārnu palīdzību

a vai tiwam ira ucta milestiba ko

Var jau arī ar durvīm...  
Bet tad vajag kārtīgu atslēgu.

sienaam obligaati jaabuut ar durviim...

ak dievs...tas buutiibaa ir riebiigi,ka precoties jau jaadomaa par skjirsanos...bet taadi nu esam mazie meza briesmoniisi...!!!!

Arī tā, Harij!    

Labāk jau noslēgt gan! Mums šķiet, ka ļoti labi pazīstam savas otrās pusītes, bet, ja viss jūk un brūk, un pasarg DievsTu tiec vainota visā notikušajā, tad labāk jau būt iepriekš nodrošinātai, ka nepaliksi ar " garu degunu". Savs paliek savs...

Māja kā domu krātuve .

Drošāk pilnīgi noteikti ir noslēgt laulību līgumu, atrunājot kāds ir katras līgumslēdzējas puses īpašums, kam laulības laikā iegūtais pieder.
Esmu pieredzējusji, cik briesmīgas var izvērsties laulības šķiršanas, ja kaut viena no pusēm ir inteleketuāli ambicioza. Kad attiecības sarežģās, tad cilvēkā dusošie instinkti pamoztas un ņem virsroku pār cilvēcību, saprātu.

20 Ls dalās uz divi, bet 2 miljoni nekad. :)

Labāk mazs papīrs nekā liels paldies. ...joks,un ne tikai.

Ja personigi nesaistu-tad 3-4% no darijumu vertibas(ka vienmer).

Ka pasai izdevigak atceries kops 18,un slimoja.

Mūsdienīga pieeja - jau, stājoties laulībā, rēķināties, ka pasākumam ir tikai īslaicīgs raksturs!  
Nezinu, man šķiet, ka es tādu papīru principā negribētu. Bet varbūt tas ir tāpēc, ka man nekas dižs nepieder?