Es kādreiz biju atmodā ,par ko šodien nožēloju.

Es jau arī laukos. Bet nekā vairāk par pārdesmit tupeņlakstiem un dažiem burkāniem tomēr nava. Uz darbu jāiet būs!  

Lai gan, kad tā padomāju, man labāk padodas iestāties par citiem nekā par sevi. Kompleksi...

Bet es vairs neeju uz darbu jau 20 gadus ,es dzīvoju laukos un vis savs-pat šnabis kā jau teicu.

Galā tikšu! SirdE sāp.

reizēm - jā! Bet te jau vairs nav runa par "reizēm". Te ir runa par sistēmu! Vismaz SĀKT apzināties sava kūtruma un vienaldzības sekas...

Vai tiešām par smagu.

Lai vispār vairs nekad, nekad neietu uz darbu?
Nepietiks gan!  

labak tiesam rezem neko neredzet ,nedzirdet utt....pasam labak un citam labak

Vai pietiks

Nu tad astāsti, kuras tad ir tās lielās lietas?.......man jau liekas, ka no sīkumiem viss arī sastāv

...ar to komentetaju "daudzskaitlii" ir divdomibas razens humors... >tas "otrs" janis ...vel nav bildis ne nieka, ka jau spej uz to atsaukties... Vai tik traki Jani! Ka jau nakas starp cilvekiem pasham ar sevi jau runaties?... Cik jau paspeji iekampt leeto vimchiku...?

Nu ........... mazāk satraukties par sīkumiem !  

Un ko Tu iesaki.......turēt muti?

Spīgana ........... kas ar Tevi ? ........... kāpēc Tevi uztrauc tādi sīkumi? Tās nav aktuālas problēmas , tās skar tikai pāris desmitu cilvēku .............

Parasti veiksmīgi aizbildinos ar to, ka mans pīkstiens tikpat neko nemainīs. Un citi, visdrīzāk, aizbildinās tieši tāpat. To, ka kopā sanāktu kārtīgs kaķu koris, ne vairs pīkstiens, jau aizmirstam.

Pareizi.....man saka, ko tu lien .....tevi tas neskar, bet janu kādreiz..........mēs taču ne par ko nevaram būt  pārliecināti

Es jau reizi stāstīju ,nedzer indi ,der savu mantu kandžu , vīnu ,alu.
Es kā pārstāju lietot veikala indi ,kas taisīta no tehnoskā spīrta ,man pohu vairs nav.