nu ,man arsagribējas drusku padiskutēt ,es gan pēdējā laikā vairāk paklausos mūziku -atslodzītei ,bet ir ,kas tads ,kas mani mulsina ...un pat nezinu vai vispār ,kads var man atbildēt ...nacies ir lasit par dvēseļu celosanu ,par karmam ,par lūgumiem ko raidam kosmosa ...bet viss tas kopa ,kautkā neštime -kur tad īsti ir tā taisnība? ja jau reiz mēs saņemam to ko esam ar šo dzīvi pelnījuši par vecajiem grēkiem ,tad raidīt tos lūgumus uz augšu vispār ir vērts?

          Jāni, man tā Ulda žakete tīri labi patīk.....

        Aivar, SAIMNIECE ir izvārījusi kabaču salātus ziemai, bet šo ievārījumu vēl tikai vārīs.....

      jau pagājušā gadā  gribēju  izmēģināt šo recepti, bet izpalika.....Tāpēc  jau rīt pat ķeršos pie darba...............

        Manuprāt, tad jāuzdod sev jautājums KĀPĒC? Kāpēc nav tā, kā gribētos, lai būtu........Un domāju, ka atbilde atrastos....Gan jau paši pie vainas esam..............

Tāli, cerams, ka šī ziņa nebija domāta Pentagonam    Cilvēks nav tehnika, nav dators...varbūt mans "raidītājs" izstaro 8000 reižu lielākus signālus, un  tavējais tikai 3000 reižu. Nedarbojās tas visiem vienādi...un tu vari spiest tās pogas, cik gribi uz to savu raidītāju, bet viņš kā neķer tā neķer to ideālo frekvenci   Iedomājies, kā tā vide ir saduļķota no mūsu, domām un vēlmēm.... protams, ka domas materializējas par to vispār nav diskusijas, bet kad....varbūt man tas, ko vēlējos un domāju pirms pieciem gadiem, tagad vairs nav vajadzīgs... varbūt to fotonu haotisko kustību varētu kaut kā mazliet disciplinēt, m?  

man tā liekas, ka mana saimniece jau tādu izvārījusi..))

  Jāni, tev labs humoriņš  

Abi ir pietiekami temperamentīgi, lai neteiktu vairāk!!!  
Laikam jau abi bijuši uz vienas nots...   , bet Kirkorovs mani vbk. " zacepija" , cik tiešām bezjēdzīgi iemesli ir tam, ka izšķiramies...  

  Man gan nav un nevajag ilūzijas Amigosā, bet labais!

Mazā kaija.

kur?=)

vai ne ?.......  
Jāiegādājās man arī sarkana žakete ............... hmmm tā vieš uzticību ..........

Man gan šķiet, ka itin daudzi to mīlestību reducē tikai uz to, ko vēlētos saņemt, īpaši negrasīdamies neko sniegt pretī.  

Un ko darīt!???Ir dienas kad viss skaidrs,bet tad kādā jaukā dienā viss ...neredzi vairāk neko.

Vai pasam ir iz\devies atrast savu atbildi uz so jautajumu?

Šķiet, vajadzēs samērot vēlmes ar iespējām, un tad jau tikai viens solis līdz tam, lai viss būtu tā, kā gribētos.    Nu, tas solis gan jāsper. Bet, ja jau mērķi reāli, tad...

kad mīlam tad neko nepieprasam,vienkārši mīlam...,ko vēlamies saņemt pretim?ja mīlam tad neko nevēlamies pretim...un nevienmēr dabūjam to ko vēlamies,bet tas jau cits stāsts

ē ,uz jebkuru ,jebkuru?

Ja nav kosmodiska, tad uzliec un nodzer.

Ko tas liecina, ka , ne visu ko redzam , tā patiešām arī ir !
Ar saviem spriedumiem un secinājumiem jābūt uzmanīgiem.