Jā,ticu...

Atliek vien piekrist par labo domu milzu spēku , ar piebildi - tām jānāk no tīras sirds , nevis mākslīgi izsauktām uz pieprasījumu ,tikai tad tās iedarbojas ...

interesants bloga nosaukums un pati doma.. lai cik dīvaini tas neliktos, vārda tiešākā nozīmē ***meklē***.. jo bioloģisko tēvu nereti nemaz nezin..p pēc principa - *kas to var pateikt, kurš zāģa zobs pirmais 'ķēra*.. un tad nu to *aizdomīgāko* arī savāc bērnam par tēvu.. par godīgām sievietēm es nerunāju, jo tās tēvu savam bērnam nemeklē..

vai *vidusmēra vīrietis* neizklausītos solīdāk?.. mēs, vīrieši, taču nevienu par mātīti nedēvējam..))

Aleksandr,paldies par argumentēti- konstruktīvo kritiku.Arī muļķības ir izziņas produkts.

Baigi laba dziesma....pat melodiju atcerējos....sāku pie sevis dungot

.......pret ko Tu gribi rūkt.....?

Rita,mans mērķis nebija likt Tev kaut kā īpaši mainīt savu dzīves stilu,vai pamācīt kā uzvesties.Vienkārši izlikties,ka mūsu domas(pat ne izturēšanās un attieksme) neatstāj nekādu iespaidu uz apkārtējiem arī vairs nav īsti pamatoti,ko arī centos pamatot.

savs laiks par cilveku but muza garuma! Kaut ka tak no mazakajiem braliem jaatskiras...

cilvēkiem arī ir sava vietas ........... kapsētās zem baltiem mietiem ,
                                                        Mēs katrs rodam savu vietu.

Nu ja prasa no Valsts tur ieguldīt sazin cik tur tos miljonus, tad gan laikam b;utu drusku jāpaņemas, lai ieviestu kaut kādu kārtību un vismaz noskaidrotu šīs kompānijas reālo finansiālo stāvokli!!!

Nu bet tieši tā...Nevajag jaukt morālās vērtības ar fiziskām aktivitātēm.
    

Tāli,muļķības neraksti......Eksperimentētais.....

Tāds kā dzeguze, kas svešā ligzdā dēj. Dzegužkoks.

.......Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt,
Mīlestība tā kā zibens nāk -
Atnāk, balta uzliesmo un nosit........

     /I.Ziedonis/

ok, aiziet..lai skaista diena tev, tālīti..:)

Drupas

Ak, mīļā, cik daudz saldu drupu
Pēc gadiem sirdī atstāj laiks!
Kur mūsu pilis, sapņu celtas,
Kur mūsu karogtornis slaiks?

Pils balta – tava mīlestība
Reiz manā rožu dārzā bij.
Gul drupās pils, nīkst ērkšķos rozes,
Tik efejas vēl stabus vij.

Un visi celiņi, kur ilgās
Reiz gāju mīlēdams un vājs,
Ir nozuduši palsās smilgās –
Tur laiks ir gājis, postītājs.

   /K.Skalbe/

Kaut kāds sviests! Bezgala tracina tā tēze - jādomā pozitīvi! Pareiz pieminēta šeit doma par komandu, uzkliegšanu futbolā. Bet tas ir sports, disciplīna, kur jāpakļaujas, komandas darbs. Bet dzīve?  Katra cilvēka individuāla dzīve!!!
Kāds uzries - jādomā pozitīvi!  Bet - Kā gribēšu, tā ir domāšu, novēlēšu labu kādam bez citu komandas.

Kā lapa es esmu, kā lapa,
kas mūžīgi pūlas saprast
gan zaru, uz kuŗa tā dzīvo,
gan koku, pie kura tā plīvo.

Un nomirst, un augšāmcēlās,
un vienmēr atrodas ceļā
uz lapu, uz līdzās lapu,
lai kaut viņu pagūtu saprast.

   /L.Briedis/

...viss drups un sabirs
                             simtreiz augs ar zāli
un tik starp vārdiem spriegtais virmojums
caur svešu siržu nezināmo tāli
būs vienīgais kas pārpaliks starp mums...   

būs atkal nakts un smagā debess caura
kā aizmirsusies sīkas zvaigznes sēs
un vēl un vēlreiz tava lepnā aura
no jauna kādās acīs atmirdzēs

skaisti !!!