Dzēsts profils
23. aug 2011. 23:25Robčik ... jā, tā tas ir ... bet katram no mums ir iespēja atteikties no šīm atkarībam. Ir labi ja spēj ieraudzīt problēmas ... bet jāmeklē ceļš kā tās atrisināt, un tikai tad kas mainīsies.
par Tavu komentu ZETONS
Mairita G. 23. aug 2011. 23:20Galvenais nav vārdi bet sajūtas.Tikai mīlošs cilvēks pieskaras tev maigi un mazliet bikli.It kā cenšoties tevi pasargāt,un tu jūties droša viņam blakus.Viņam blakus ir tik viegli,ka negribi atgriezties realitātē.Robčik,Ne tikai taustāmām lietām ir vērtība.
Vilks V. 23. aug 2011. 23:20Robčik-Labs dzejolis!
Mazliet drūms,bet labs!
Kurzemniece E. 23. aug 2011. 23:20vai tad pārtikas produkti vainīgi ,ja kāds ir ,nu ir tāds,kads spēj būt,vai arī kādam viss piegriezies-nebojājiet sev un citiem garastāvokli
Gundars Ī. 23. aug 2011. 23:17Nevis skaistie ir laimīgi, bet laimīgie ir skaisti!
Vilks V. 23. aug 2011. 23:16Taču Tev, Cilvēk,ir Dvēsele!
Un tā ir nenovērtējama!
Tāpat,kā nenovērtējama ir Mīlestība,Prieks,Dzīve...
Un tikai no Tevis,Cilvēk,ir atkarīgs-vai šī
Dvēsele būs melna vai balta....
Dzēsts profils
23. aug 2011. 23:15Cilvēka domām, vārdiem, rīcībai nav nozīmes. Brīvība, sabiedrības statuss, izvēle, vara, kontrole, tā ir ilūzija.
Visi mēs esam egocentriski, narcistiski, patmīlīgi parazīti. Mums patīk dzirdēt saldus melus, patīk domāt, ka esam neatkārtojami, īpaši, nozīmīgi. Ir tikai viens iemesls, kāpēc tu paciet sviedrus, asinis, sāpes, un asaras- tu vēlies, lai cilvēki redz, cik labs, pievilcīgs, asprātīgs, gudrs, drosmīgs, spēcīgs tu esi. Baidies, pielūdz vai apsmej mani, bet, lūdzu, domā, ka es esmu īpašs, vērtīgs, unikāls. Mēs visi dalāmies šajā atkarībā, mēs visi esam narkomāni. Ar ko mēs atšķiramies no viņa ar šļirci vēnā un heroīnu asinsritē? Mēs visi esam šeit, lai mūs paslavētu, mēs visi esam šeit uzslavu, sitiena uz pleca, paaugstinājuma dēļ. Paskaties apkārt uz tiem ģēnijiem, viņu patmīlīgajiem, narcistiskajiem smaidiem... turpini vien mirdzēt... mēs visi esam pērtiķi, ģērbušies šikos uzvalkos, lūdzoties pārējo atzinību un uzslavas. Pamet man banānu, esmu bijis paklausīgs pērtiķis!
Kurzemniece E. 23. aug 2011. 23:14......un tomēr nav tiesa,jo čehoslovākijā reiz redzēju kādu vietu,kur lustras bija no cilvēku kauliem/Fakts/
Gundars Ī. 23. aug 2011. 23:12Eksā,mens sko,lā.
Pasniedējs jautā studentei: Un kas bija pirmais, vīrietis?
Studente Esmeralda, samulsusi: Roberts..., un tad bija kauli..., uz kuriem varēja spēlēt Roberta mīļākos meldiņus...
Dzēsts profils
23. aug 2011. 23:12Tā arī ir .
Dzēsts profils
23. aug 2011. 23:10Cilvēku vērtē tie kas nav sapratuši cilvēka būtību ... Robčik ... par kādu vērtību Tu vari atrast sev pilnīgi identisku klonu, kurš domās, rīkosies tieši tik pat s ....
Dzēsts profils
23. aug 2011. 23:02Stāsts bija par ko ... par cilvēkiem un to iekšējo pasauli, vai abģērba gabaliem. Ja par cilvēkiem tad tā jau populāra lieta citus vērtēt kā preci lielveikala plauktos, bet neviens ar varu nespiež pievienoties šo pircēju vai mantu kolektīvam.
Gundars Ī. 23. aug 2011. 22:55...vārdi, kurus ne katram, bet arī vsp grūti teikt..., kam tos vajadzētu dzirdēt...
...mīli sevi un šo dzīvi...
Dzēsts profils
23. aug 2011. 22:52
Cilvēk, te ir tava vērtība:
Tavai gaļai nav pielietojuma!
Tavi kauli nevar tikt pārdoti,
Lai veidotu ornamentus,
Un ar tavu ādu nevar spēlēt
Uz neviena mūzikas instrumenta.
Torija V. 23. aug 2011. 22:51Būtu labi, ja tā... Skaisti vismaz :) Bet ja tas vienkārši modes tendence, kas diktē vienkāršu domu: "Ņemšu šo- visam piestāv "? :D
Mairita G. 23. aug 2011. 22:39Es dažbrīd domāju ,vai skaistajam,kas ir noticis mūsu dzīvē vienmēr vajag turpinājumu.Varbūt labāk visu atstāt tā kā ir.Paldies par skaistajām dziesmām.VIlki man ir īpaši tuvi,neskatoties uz viņu neprognazējamību.


