-Celies , Jānīt , uz skolu laiks !
- Mammu , ļauj vēl pagulēt ...
- Dēliņ , nu kā viņi tur bez direktora ...

Ja cilvēks ielaiž Dievu sevī, viņš tādēļ nekļust par Dievu, bet viņš atļauj Dievam darīt savus darbu scaur sevi!
Dziļākā Dieva pieredze dzimst tad, kad beidzam jautāt un intelektuāli rosīties , bet apklustam un paļaujamies...vienkārši esot kopā ar Dievu! Ja uzticies un paļaujies uz Dievu, cilvēks piedzīvo to brīnišķīgo sajūtu...Dieva klātbūtni!!
Mūsu dziļākās iespējas realizējas ..esot ar Dievu tagad un šeit!!!
Katru vakaru pateicos Dievam par aizvadīto dienu...un katru rītu lūdzu, lai Dievs man dod svētību un gudrību nodzīvot dāva'to dienu!

Es neticu Dievam ne Velnam! Kā var ticēt tam,ko nav pat redzējis?!!!   Sargies pati,tad sargās Dievs!!! Neveiksmes,nelaime rada māņticību!!!....

..Jānim MEŽULIM

..fejuce, es nevienu nebiju vārdā pieminējusi..ne sašiņu , ne pašiņu
Nu kāpēc Tu tik ļauni par mani domā?

Nevajag visus vienā maisā bāzt - tas nav korekti! Un kāpēc tāds spriedums?

Tieši man nav pagaidām nav par to gadījies dzirdēt... :)

Par histēriju ļoti labi teikts medicīnas enciklopēdijā. No savas puses varu teikt, ka tā ir nervu slimība. Dzīvē nācies tikties ar tādiem cilvēkiem-nekas patīkams nav.Dažreiz arī esmu bijusi kā zibensnovedējs, jo uzskatu ka nemiers posta. Pašsavaldīšanās ir atkarīga no cilvēka rakstura un autotreninga. Tālāk cope-paste no med.enciklpēdijas -izsmeļoša informācija..

īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kam raksturīgi dažādi psihes, kustību sfēras, jušanas un veģetatīvo funkciju traucējumi. Pēc I. Pavlova Histoloģija. Sūnas pētīšana elektronmikroskopā 206 atzinuma HISTĒRIJA attīstās tad, ja augstākajā nervu darbībā ierosas procesi ir pārsvarā pār kavēšanu, ja ir smadzeņu zemgarozas darbības pārsvars pār garozas darbību un vāja otrā signālsistēma salīdzinājumā ar pirmo. Garozas darbības vājums un pirmās signālsistēmas pārākums nosaka reakciju haotiskumu, motivācijas trūkumu, impulsivitāti. Histēriskajam raksturam (psihopātijas forma) piemīt emocionālās dzīves kaprīza nepastāvība, jūtu virspusējība un nenoturīgums, interešu seklums. Šo cilv. griba nav spējīga izturēt ilgstošu sasprindzinājumu. Viņu rīcība ir pretrunīga, nepilnvērtības sajūta apvienojas ar centieniem pievērst sev uzmanību, iztēlot sevi par neparasti vērtīgiem cilv. Iedomāto viņi uzskata par reālo; slimajiem raksturīga ātri mainīga attieksme pret apkārtējo vidi, strauja simpātiju un antipātiju maiņa. HISTĒRIJA neirozes formā sākas tūlīt pēc psihotraumas; parasti tā rodas uz histēriskā rakstura fona, bet ļoti spēcīgu kairinājumu ietekmē var rasties arī gluži līdzsvarotiem cilv. Biežākās šīs HISTĒRIJA izpausmes ir lēkmes, kustību un veģetatīvo funkciju, kā arī uztveres un runas traucējumi. HISTĒRIJA lēkmes ir pēkšņas, parasti sākas tūlīt pēc psihotraumas un izpaužas skaļos smieklos, raudāšanā, kliegšanā, satrauktās kustībās, kā arī krišanā, kas ārēji var būt līdzīga epilepsijas lēkmei, bet parasti notiek bez kādiem miesas bojājumiem un bez traucējumiem pēc lēkmes stāvoklī. Kustību traucējumi izpaužas parēzēs, paralīzes (visbiežāk roku un kāju, retāk kakla un sejas muskuļu paralīze). stabilā locītavu nekustīgumā, nespējā izdarīt sarežģītas kustības, kā arī liekās, neapzinātās kustībās (hiperkinēzes). Jušanas traucējumiem raksturīgs nejutīgums vai arī pastiprināts jutīgums un sāpes. Šo traucējumu lokalizācija neatbilst anatomiskajām inervācijas zonām, bieži rodas vietās, kur agrāk bijis organisks bojājums (piem., sāpes jau sen sadzijušas rētas rajonā). Biežākie veģetatīvo funkciju traucējumi ir vemšana, elpas trūkums, sirdsklauves, dažādas sajūtas sirds apvidū, kuras līdzīgas stenokardijai, urinēšanas traucējumi (biežāk aizture) u.c. No uztveres traucējumiem parastākie ir redzes (ātra redzes nogurdināmība, redzes lauka sašaurināšanās, aklums) un dzirdes funkcionāli traucējumi. Var rasties stostīšanās vai pat pilnīgs runasspēju zudums. Reizēm novērojami arī histēriski psih. traucējumi, pastiprinātas uzbudināmības vai nomāktības, nekustīguma un vienaldzības stāvokļi. Smagos gadījumos rodas arī apziņas aptumšošanās, kam pievienojas spilgtas redzes halucinācijas. Var rasties arī atmiņas traucējumi. Ārstēšanā izmanto psihoterapiju, darba terapiju, fizikālās terapijas procedūras, vajadzības gadījumā arī vieglus nomierinošus līdz. Ārstēšana parasti ambulatoriska, slimniekam darbaspējas saglabājas. Profilakse. Pareiza audzināšana ģimenē, skolā, sab. interešu attīstīšana.

Maija untikai, es pieturētos Jūsu otrai versijai...,nespēja  kontrolēt sevi....

....pilnīgi piekrītu,frēzija lulu,Tavam izklāstam,bet kā būt ar slimo cilvēku...?
Aiziet mēs visi varam....?

Emocionāli nenoturīgi cilvēki, viņiem gribas parādīt, ka ir īpaši vērtīgi, bet diemžēl tas saka par pretējo, man nepatīk histēriski izlēcieni, tāpēc cenšos aiziet no radušās situācijas klusējot, jo nekad nevar zināt ko no tāda var sagaidīt, tādos brīžos viņi nav vairs noteicēji par sevi. No kā rodas tās histēriskās lēkmes, ieskats pagātnē.....nervozitāte, nepareizas audzināšanas sekas.

Es gan tā tos neēstu.

Jo smagākās dzīves situācijas,jo vairāk mierinām sevi,ka viss būs labi un ar laiku tas var piepildīties,jo kritot panikā,kļūs vēl sliktāk.

Labāk būt nemodīgiem, vismaz šajā jomā?

Domāju,histērija var būt kā savdabīgs psiholoģiskās šantāžas līdzeklis,bet var būt arī kā īpaši jūtīga  reakcija uz situāciju,kas iziet no cilvēka kontroles-bezspēcības un baiļu sajūta,kas nekontrolēti pāriet histērijā un ar to sastapties var jebkurš,kurš nonāk īpašos apstākļos,tiesa-arī izpausties katram cilvēkam tā var citādi...Tāpēc ir katrai situācijai tā var būt savādāka un tikai pazīstot cilvēku tuvāk,var spriest ,kas ir kas un-kāpēc..:)

Jāni,neiet runa par novešanu,bet gan kā tādu slimību....

Jebkuru cilvēku var novest līdz histērijai ........... jebkuru !   Tā nav atsevišķu indivīdu iezīme .............

Nokļūstot konkrētā sabiedrībā....... nekur jau neliktos, būtu vien jāēd, nav ne vaina     bet šo foto labprāt varētu iemužināt gleznā  

         ....vienīgā, kas man iepatikās  

Kompleksi ir kā iesnas ..., jāseko , lai nekļūst hroniski .