Ne draugu loks mainās,bet paziņu un iztapoņu pulks mainās.   Tie pāris draugi,kuri ir gadiem,tādi arī paliek,jo kopā ir izieta visa dzīves elle - augšā-lejā ...

no rudens..pie dejaam..a man patiik...dejot ir forshi :)..un redim arii nav ne vainas...

Vienu gan es nesaprotu,kāpēc albīniem pārsvarā ir sarkanas acis?  

Man šī māksla nebūt nav sveša, vienīgi lielajām zivīm tādus iegriezumus nekad neesmu veikusi, parasti pa mugurkaulu pārgriežu un ar garšvielām tiek atvēlētas cepšanai cepeškrāsnī vai žāvēsanai.
Mazos plicīšus gan atstāju kotlešu pagatavošanai, lielie brekši ļoti garšīgi - garšvielas + majonēze protams neiztikt bez ķiploka un likt žāvēt, garša līdzinās jūras asarim, tāpat arī mazvērtīgā rauda, bet sanāk garšīgāka par saldūdens asari.
Bet ja runa par mazajām zivīm.....tieši mazās karūsiņas viegli apcepu no abām pusēm, tad kārtoju katliņā kārtu zivis, pa virsu nedaudz sīpolus plānās ripiņās un atkal zivis....., pārleju saldo krējumu un pasautēju, nezinu kā būtu ar citām zivīm, bet karūsiņas ir to vērts!

Sveika! Ar rudeni Tevi.Jaukumiņ xxxxxxx!

Jauki, ka padalījies ar šo mākslu!.........bet es pie zifftiņām tik reti tieku!
Bet gan jau ,ka noderēs.

Mjāa......Dārzniec, kāpēc gan nē?
Ja jau gurķi ar medu vai kabači ar apelsīnu iet kopā................tad šis būs vēl viens jauns atklājums!

....tas viss atkarīgs no mātes,tēva,no radiniekiem,no audzināšanas,no iejūtības pret bērnu,no apkārtējās vides,no draugu-paziņu pulka,no iemaņām....
Negatīvās pazīmes parādās no visatļautības- lutināšanas,un ja laicīgi tam nepievērst uzmanību- šīm nebūšanām,tad tas vairojas plašumā,kā jebkura slimība .....
Bērnam vajag visu skaidrot,un prasīt atdevi.....
Romis te piemin zvaigznāju,es tam neticu.....Pazīstu ļoti ļoti daudz cilvēku,kuri ir dzimuši visos gada mēnešos(radu rakstos arī ir daudz dzimušo),un cilvēki veic savas cilvēcīgās funkcijas.....Viss atkarīgs vecākiem un audzinātājiem,kā mācēsi saskatīt labo un slikto bērnā un jaunietī....Galvenais negatīvais faktors ir IETEKME.

Kā man nepatīk mazgāt traukus! Ja mazgāju tad tikai vasarā ārā lielā bļodā kad ūdens daudzums nav ierobežots un neko nevar applūdināt.

atzinies gan-fu,ku viegli palika...

man šodien darbā tika vēltīti pārmetumi - kā es tā varot vienmēr smaidīt kaut kad pašai ir ļoti slikti,bet kam interesē ka man ir slikti  - nevienam...tad labāk pasmaidu nevis sūkstos.
http://www.youtube.com/watch?v=nGnFku4PhR4&feature=related

Es neesmu pedants, bet perfekts savas krūzītes mazgātājs.....

Patiesiibaa,eju uz bazniicu darbdienaas un lai arii man ir naakushi klaat un aicinaajushi aiziet paklausiities...es uzklausu un pasaku,ka padomaashu!

pate dzīve ir kā dāvana! Ko lai dar, ja cilvēks pašpietiekams un spēj pateicīgs būt it visam un katran, kas nāk un projām iet?... Es neēsmu atkarīgs ne no lietām un cilvēkiem, lai tiem piesietos. Tā ir materiālās pasaules problēma, cilvēki kļūst atkarīgāki i no mantām i no cita cilvēka. Tā kā man šķiet, -ir jāprasa lielāka atbildība no tiem, kuri nāk un iet " sevi uzskata par dāvanu"! Bet visā pārējā es piekrītu šai domai -Dzīve ir kā pārbaudijums un man tā ir vienīgā, pret tās es attiecos ar atbildības sajūtu.

Pedantiem ir grūti būt ar kādu kopā...nekā personīga... tikai pārdomas

paldies..shis jau man patik labaak :)

...vēl jau viss notiek, vasara turpinās...