Labrīt,spīganiņ!Tieši tā,ikdiena parāda mūsu patieso mīlestību.Zvaigznes un zelta kalni jau ir tikai tāds svētku noskaņojums,kurš no rīta pamostoties zūd,bet silta kafijas vai tējas krūzīte ir realitāte.Ja vēl to pasniedz mīļas rokas...

galīgi nenosodu, ja dāmai ir laba veselība un viņa grib bērniņu, lai tak tiek tas prieks un Romi ir vēl ķeizars un nekas nebūs jāplēš, ja tas ir tik svarīgi.

o, jauki, Tu arī jau pamodies? Es jau nodomāju, ka varu riepas svilinā uz nebēdu, nevienam tas pat netraucē rīta agrumā...

http://www.youtube.com/watch?v=iBHOcCTzg7Q&feature=youtube_gdata_player

...veids kā ātrāk tikt vaļā no vecām riepām, tās nemontējot...;)

;)

Zelta várdi!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Paldies labais Ja ko gribat protat Aizmirsu LABRITINU

pirmais tavā blogā komentārs un pirmais vērtējums.
Lai nu mums izdodas!

Labrīt,Spīgana !

Jūtos forši,- kas ir daba bez gadalaikiem?
un kas ir sieviete bez niķiem?
Citādi vairs nevar būt, pie tā jau esam pieraduši!

Jauks video un dziesma.   

tik mīļi, ka mammīti atgādina, jauki:)

Sagaidisi ari TO kurs tads bus Oja LABRITINU

Kas ir dzīve bez dienas vai nakts, kad man nav ar ko savas emocijas dalīt, tad vairs nav tāda, kādaij tai jābūt un naksts vairs nav nakts, bet mūžīgi skrienošā laika atpūtas mirklis.

Viva....ne vellam nepass

.... un sabāž kreklu biksēs lai mugura nesalst, pieglauž izpūrušos matus, spēj ejot pa ielu paņemt pie mazā pirkstiņa un tā smaidot doties pretī dzīvei.....

Grūti Tev šoreiz nepiekrist, Romi   

Labi....viņa maita......domāja tikai par sevi, bet kā jūtas tas puisis......stulbi....pirms kaut ko uzsāc padomā par iesaistītajiem, cik esi gatavs tiem nodarīt pāri

Cilvēks ir jūtu un emociju kamols, kuras nereti ņem virsroku pār prātu. Saule, vējš un ūdens tevī arī rada emocijas, bet tu uztiem tā neapvainojies kā uz cilvēku, vai ne? Ja nu vienīgi reizēm saule pa karstu, vējš pa stipru un ūdens pa slapju. Vnk mēs esam mazi egoistiņi, kurem vienmēr tās mīlestības būs par maz, bet to mums vajaga...

Sliktais,un rūgtais vienmēr paliks īlgāk atmiņā nekā labais,cik ātri paiet sekunde,minūte,cik ātri mainās gadalaiki,uz visu jāskatās optimiski,jo dzīve nestāv uz vietas.

Lidz ko konkrēti pajautā....tā klusums....un ako varu atbildēt...līdz kāds man nopirks zābaciņus tā staigāšu ar zābaciņiem

http://www.youtube.com/watch?v=2YmpCSuljzs&feature=youtube_gdata_player

Steidzies lēnām, nokod kas tev kožams un nenokavē darbiņu....)))))))