labi cau.......

Ap sirdi man ir sērīgi,

un pisties gribas zvērīgi,

nezinu vairs kur likties,

kur lai dabon pisties,

gāju es pie kaimiņu sievas,

bet nebija mājās Ievas,

tad nu gāju uz otru māju,

paceļam salaužot kāju,

iegāju iekšā,

vecenīti paņēmu priekšā,

tagad atkal var dzīvot tālāk,

kā agrāk, tik mazliet savādāk.

Meitas mani nemīlēja,

Teica svina metamais.

Kad nonākšu kapsētā-

Pieminekli izdrāzīšu

Vispār tas bija humors.

Robčik,cik es esmu vāja.

....ja jau draudzējas,tad drīz vien problēmas zudīs.....

Ak Mairita ,ak Mairita

Tu kā vasaras dālija.
Kā krāšņs zieds,

Tik krāsains un liegs.

Ar savu tuvumu

Visiem prieku Tu sniedz.

Bet ja kāds nokaitinājis,

Tad labāk,lai laicīgi projām diedz!

Bet vispār paldies.Jauki ja kādreiz arī vīrietis uzraksta kādu skaistu dzejolīti.

Neko labu par Tevi nepadomāju.Nav skaisti spēlēties ar sieviešu jūtām.   

Vakarā kad gulēt eju

Es par dienas blēņām smeju

Gan par manis teikto dzeju

Gan par mairitinas ..........nezinu ko...

Dvēselei no mūzikas izvēlētos kaut ko citu.....bez vārdiem.

Un ja ari es kljuudos, tad nepaardzivo, jo varbuut tagad tavaa  karta kljudities!

Šis jau ir Tavā stilā.Sākās paģiras?

Ja sižu na unitaze,

Gromko, gromko plakaju.

Počemu tak mnogo jem,

I tak malo kakaju.

Nu man skaidrs.Tu esi pālītī?

No olas iznāk cālītis,

No mīlestības - veelviena ola,

No olas izlien braaliitis

Bet skolotaaja tikai acis bola!

Jo jaaniitis ir paaliitii...

Un praatinjsh nav draugos ar jaaniiti.

Robčik,Tiešām sajauci adreses.Šito visu šovakar sievai,un es Tev garantēju neatkārtojamu nakti.

Tava āda kā zīds.

Tavas domas kā mīts.

Tavā sejā mirdz rīts,

Kurš pienācis negaidīts.

Tavas acis tik skaistas.

Zaļgani zili tās laistās.

Tās manī tā raugās,

Ka sirds mana stājas.

Tava balss ir tik maiga.

Tā manī atskan tik liega.

Tavi mati tik brīvi.

Tie sapinuši manu dzīvi.

Tu visa esi mans prieks.

Es vienmēr busu parādnieks.

Es nekad Tev nespēšu dot to,

Ko devi man kā sevi, vienīgo.