Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:58vai ari pie ta ......ka var paradit tikai savas kajas
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:55Taa nau godigi ..! ....kur paliek udens atrakcijas ..? ...man patik tos lielos vilnus taisit ... ...kad biju amzins es medzu taa darit ..ctricheejos no veinas vanas gala uz otru ... ...dibenvaiji gan bija sastricheti sarkani kaa pavianam ...
Maija x. 30. sep 2011. 20:54Vai pirmajam uztraukumam par seksa biežumu jābūt???
Domai galvenai un pirmajai par mīlestību,būs mīlestība,pati būsi nogribējusies nosvīdusi.... Ppotams ne uz precētajiem,vai pasaulē puišu trūkst...
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:50ko tur daudz domat ... ...pie meza strautina klat un pa paliko varam sakt ! es domaju ziepeeties ar ...Heiden Cholderzi ... ..no kura blauznas muk ...
Mairita G. 30. sep 2011. 20:49Ja būsim iznākuši no vienas meža pastaigas,tad var padomāt.
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:48jaa jaa ...ko var zinat , pie kadam maatiitem bijis ..Gundars ...
Maija x. 30. sep 2011. 20:46Viena ir redzamā zagšana,atļautā,tātad laba,otra ir neatļautā zagšana,tātad sliktā,,bet abām zagšanām ir atklātība,tātad abas slēpti labās....
Mairita G. 30. sep 2011. 20:45Tevi jau papriekšu ar ūdens šļūteni jānoskalo,un vēl kārtīgi ar ziepēm jānoberž.Ko var zināt,kur bijis.
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:45mairita beigšu sarunu ar kādu dziesmuci, nekā personīga
Gundars Ī. 30. sep 2011. 20:44...Mairita, bet kā būtu neparasti..., vannā divi un dubultnetīrumi, ...vai kā...
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:43Mairitaa ...! es nemsu viscaur ar spalvak noklats ...tik atsvichas vietas ...kaju stilbi ...muguras spura ...astes kauls ...
Mairita G. 30. sep 2011. 20:43Jauki uzrakstīts.Laimīgi mēs varam būt,ja paši to vēlamies.Arī bērni priecājas par visu jauno,ko ierauga viņu actiņas.Un kāpēc mums nepriecāties un nejusties laimīgiem.
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:41Nekas nekas Maija .... neliecies treuceta ....runa vien taalak ..., mes tevi uzmanigi klasamies ...
Dzēsts profils
30. sep 2011. 20:39Mairita,no sakāmvārda gan izriet,ka tā jātvarsta,bet dzīvojot apziņā,ka esi laimīgs ,tu ar laimi jau esi piepildījis savu esības telpu...starp citu -tas nav viegli un nāk tikai ar dzīves pieredzi...jo bērna pasaules uztveri mēs zaudējam pieaugot...un tad atkal mācāmies/ja mācāmies/to izjust...Ja paskatās uz mazu bērnu-viņš jūtas laimīgs,jo nedomā par tādu laimi,bet dzīvo šim brīdim ar pilnu atdevi uz prieku,kaut tas arī neizslēdz brīžus,kad jāraud,bet arī raud viņš no sirds un pēc brīža atkal smaida,jo dzīve viņam šķiet skaista un brīnumu pilna...cik dzidri un laimīgi smejas bērns..tā ir kā visskaistākā mūzika prieka mistērijā,kas skan viņa smieklos....
Ai,atvaino,es te tikai tā drusku aizfilozofējos..:)
Mairita G. 30. sep 2011. 20:39Es parasti vannā eju viena.Kam man citu netīrumi.Un ja vēl spalvains.Lai pa priekšu iet dušā.

