Paldies par atklātību , Tommy , es to augstu vērtēju ! Bet dzīve tomēr ir pārāk skaista , lai pieņemtu tik neatgriezeniskus lēmumus acumirklīgu sarūgtinājumu dēļ ..., vai ne   ?

Tā durvju aizvēršana vai aizciršana ar lielu blīkšķi- nu nebūt nav nedz tas vieglākais darbs un ceļs, nedz lēmums...
Attiecību glābšana, atjaunošana- manuprāt, pēc durvju aizvēršanas  vienīgais , kas vēl varētu būt nākotnē- ja nu zvaigznes un apstākļi ir labvēlīgi- jaunu attiecību, ar to pašu cilvēku- uzsākšana, nevis- veco reanimēšana. Un arī tad- - tikai pēc kāda laika....kad ir norimušās kaislības, kad vairs nesāp vecie pāridarījumi, kad ir izprasti cēloņi un sekas.. Un tikai tad- ja abi ir mainījusies--- nevis tikai- sapratuši kaut ko, izdomajusi- ka tagad darīs savādak...
Bet, ja tā pavisam godīgi- personīgi mans viedoklis ir, ka - ja nu kas ir stutējams un darāms- tad pirms durvju virināšanas, bet pēc--- uz prieksu, ar pieredzes paunu plecos, bet bez visādiem variantiem- a ja nu, a varbūt tomēr....

kapec vari pamatot???

Kad domā par savu nāvi, tad rodas tāda bezspēcība, bezjēdzība..tāpēc labāk par to pagaidām nedomāt, bet dzīvot, izbaudot katru dienu, darot to, ko pats vēlies..parastās klišejas..darīt labu citiem, ticēt brīnumiem..un vienkārši elpot..

Bla, bla.... kaut kas beidzas, kaut kas sākas, lāpīts ir lāpīts, nekad nebūs kā jauns.

Atvaino...taču vismaz tieši un atklāti...

Lepnā pašpārliecinātībā... es sēdēju un aplauzos.

Kāda neiejūtība , Tommy... , es pat teiktu - cietsirdība , no Tavas puses ...

Vieglāk ir piecirst durvis un neatskatīties....

Ja durvis ir piecirstas, tad ir JAU parr vēlu, ja mīksti pievērtas, tad vēl var ko darīt.

Labs ieraksts,Anna!
Atkal dzīve ir pierādījusi,ka situācijas ir tik dažādas,
ka viennozīmīgu atbildi dot nav iespējams!
Bieži attiecību sarežģījumiem pamatā ir arī
vienkārši pārpratumi!
Bet par mīlestību esmu rakstījis-mīlestība ir
iekšējais/Dvēseles stāvoklis/SAJŪTA!
Pie tam-LAIKĀ!
Viens negrib mainīt,dotajā brīdī,jo var būt apvainojies,otrs
aizejot aizcērt durvis un tad TIEŠĀM atpakaļceļa vairs nav!
Vislabāk ierakstā patika šis citāts-
"...attiecību kopšana un arī glābšana ir kopēji veicams pasākums."
arī tad,ja vienam pietrūkst spēka,otrs ieņem viņa vietu!
Aizcirst durvis-vienkāršākais ceļš,kurš,ja tā labi padomā,aizved pie
diezgan nepatīkamām sekām!Gandrīz vienmēr,ja attiecības ir bijušas īstas!
Darbs-cenšoties tās saglabāt,grūtāks,taču veiksmes gadījumā daudz lielāku
gandarījumu nesošs ceļš!

Lily, tādā gadījumā tev atliek tikai suicīds...

...nez aiz ko tā, maakoniit...kā tev liekas?  

Nu jau tā bilde skaidrāka , izlasīju kādu personisku , nezkādēļ publiskotu vēstuli , mēnessgaismas burtelēm rakstītu ...

Bet Tevis aprakstītā efekta nav - nu nedrusciņ   ..., tagad domāju - varbūt ar mani kas nav lāgā , visām ir , bet man  - NAV !

meitenes mitras, bet viņš jūtas kā biete.

Ja es Tevi nespēju pārliecināt, Lily, uzjautā pašam halvas magnatam un krimplīna bikšu īpašniekam, taču tā ir tīrākā patiesība, jo protams tic, pašam stāstītājam!  

Nikā nisapratu , Tommī ... Tās piGdienas atklājējs gan visam amigosam zināms   , bet Tavs otrais apgalvojums galīgi garām !

Tu  ar paliec mitrs ?  

...nu ja es Tev pastatīšu, tad Tu pirmā visus jaunvārdus apgūsi!   Labi došu norādes. Viņam piGdienās savās krimplīna uziņās atliek tikai parādīties, kā visas meitenes jau mitras!  

Mākonīt , apskaidro arī mums - vai šis no amigosvecajo gala ?
Varbūt večuks Romis ?!