uz V. 18. okt 2011. 17:55 tas mani saviļņoja un tā es neprastu uzrakstīt nekad...
pēc tik jaukām rindiņām tagad es jūtos parādā, nezinu vai pratīšu to dzēst tavā priekšā ?
Bet tad nu pieņem no manis šo mazo dāvanu, par atstātajām jaunības dienu skaistajām atmiņām...
El P. 18. okt 2011. 17:52Kā teiksi puis, rīt pierakstīšos pie psihiatra...pačalosu ar viņu, varbūt arī tev ko ieteikt varēšu!
raisa l. 18. okt 2011. 17:43es ari biju loti paarsteigta,gribeejaas redzeet muusu varonus gudraakus.un latv val.ar vareeja buut labaaka...
Ingrida L. 18. okt 2011. 17:35Jā, jā... , ļoti brīvs !
Piecas minūtes , kā ērglis debesīs, bet astoņpadsmit gadus ēzelis. !
Šie tik iedomājās, ka ir brīvi , lai jau nu dzīvo ar tādu pārliecību .
Raitis M. 18. okt 2011. 17:31Anna, Tev nevar sirpi rokā dot - kā kas - tā pa olām
Edgars K. 18. okt 2011. 17:29Ja visu var atrast kur meklē, tad jauki.
Sandris X. 18. okt 2011. 17:24Tu esi slims ..., ārstējies , puis ! Mani neinteresē Tavi kašķi ar ko lai tie nebūtu , bet tas , ka saskati savu ienaidnieku neitrālā personā , ir nopietns simptoms kādai psihiskai kaitei ...
Dzēsts profils
18. okt 2011. 17:21Kā sapnī viss tas toreiz bija:
Tavs zelta matu maigais vilns
Pār mani liegās trīsās lija,
Nakts reibuma un kvēles pilns.
Bet, tavu acu dzidrā dzīlē
Kā apburts raudzīdamies tad,
Es nojaudu - tu mani mīlē
Tik brīnišķi kā vēl nekad.
...lai jauks un izdevies Tev dienas nobeigums.....
El P. 18. okt 2011. 17:19Kādēļ Tu Mežuli tagad slēpies aiz šī profila? Es Tev varu atbildēt uz tavu jautājumu, un tu to ļoti labi zini. Es dzīvoju vienā mierā smaidīdams, tevi netraucēju, tad izdomāju, ka jāuzraksta viens blogs, kuru tu atnāci un pieķēzīji, ar to parādīdams, ka tev arī patīk jautrība, bet kā izrādās, ka tu esi jūtīga dvēsele, un tev nepatīk, ka tev atmaksā ar to pašu kārti. Ja tu nebūtu tik aprobežots, izlasītu, kas rakstīts ailītē "dzēšanas iemesls". Nu tā lūk īsumā.... Bet ja tu vēlies padiskutēt, esi laipni aicināts manā blogā....kur es varu pievienot tos manus komentārus kurus tu losīti esi padzēsis...tā kā pasmaidi, un neturi kreņķi!
Dzēsts profils
18. okt 2011. 17:19Kā sapnī viss tas toreiz bija:
Tavs zelta matu maigais vilns
Pār mani liegās trīsās lija,
Nakts reibuma un kvēles pilns.
Bet, tavu acu dzidrā dzīlē
Kā apburts raudzīdamies tad,
Es nojaudu - tu mani mīlē
Tik brīnišķi kā vēl nekad.
...lai jauks un izdevies Tev dienas nobeigums......
uz V. 18. okt 2011. 17:16gluži jau es nebiju tā padomājis, bet pieķēros Tavai frāzei...
;)
Dzēsts profils
18. okt 2011. 17:12...Tev patīk tā doma,kad esmu Tev parādā!?....jau atkal man jādomā,kā parādu nolīdzināt
Sandris X. 18. okt 2011. 17:09Kā lai nosauc Tavu neadekvāto rīcību - par šizofrēniju , paranoju , vai kā savādāk ? Kādas Tev tiesības mani apvainot , apsaukāt ?
Un tagad pamēģini mani pārliecināt , ka esi normāls , pozitīvs cilvis ..., tauta nav muļķe , sapratīs , ja spēsi pamatot savus argumentus .
uz V. 18. okt 2011. 17:07
...kāmēr Tu piemeklē vārdus šim brīdim, es sagādāšu Tev noskaņu attiecīgu :)
uz V. 18. okt 2011. 17:07...kāmēr Tu piemeklē vārdus šim brīdim, es sagādāšu Tev noskaņu attiecīgu :)
Dzēsts profils
18. okt 2011. 17:05Mans cilvēks
Es ticu cilvēkam savam,
viņš noteikti kaut kur ir,
Nezinu tikai, cik gadu,
cik jūru, cik jūdžu mūs šķir.
Reizēm šķiet - viņa balsi
aiz kalna var sadzirdēt jau,
Tuvāk pieejot, redzu -
cilvēka mana tur nav.
Reizēm sirds piemāna sevi
un pati tad smeldz un sāp,
Un vēl skaudrāk kā senāk
pēc sava cilvēka slāpst.
Un vēl ciešāk kā senāk
savam cilvēkam tic,-
Kuram maldīgi līdzīgs
bija tai licies kāds cits.
Svešās rokās viņu
neiešu meklēt es, -
Lai tad neplūktas nozied
sarkanās magones.
Vēji mēdz sacīt, ka esot
daudzos viņš izkaisīts,
Ka no daudziem pa lāsei
vajagot paņemt sev līdz,
Bet es gaidu un zinu -
pat ja jāslīkst man būs -
Atnāks pēdējais vilnis,
kopā lai samestu mūs.
...un virtuālais skūpsts procentu nomaksai.....
Sandris X. 18. okt 2011. 17:04Nu , gudriniek , citu pamācītāj , ko tad dzēs komentārus , ja jau sevi tik pozitīvu pozicionē , ko
Blogivakar 15:11
Jūsu komentārs ir izdzēsts ierakstam Surogāti... blogā Josh Guru
Nets ir īsts brīnumlauks , tas jāatzīst , kaut gan te vairāk izskatās pēc autora atriebības kādai dzejniecei konkrēti , ja palasa visus vakara blogus .Paša muskuļu trūkums tiek kompensēts ar otra nolikšanu , tīkls īstā vieta tādiem varoņiem .
Vēl viens neta paradokss ir piedzērušu vervelēšana un citu blogu piecūkošana
IEMESLS
Cits
Pežuli, kā jau minēju, radi savus blogus un tahjos tad arī izvērties! :)
uz V. 18. okt 2011. 17:02...kā būtu ar kādu dzejas rindiņu.
vai skūpstu iiilguuu.....;)
Dzēsts profils
18. okt 2011. 16:56...zinu,ka parāds nav brālis....kā vēlies viņu atgūt?....nedomā ilgi,citādi man būs grūti procenti nomaksāt!

