........aiz ko tad esam jau....pailgi????? Protams, ka ir cilvēki, kurus esi uztaustījusi kā savus; satiktus vai nesatiktus- dzīvajā; ne jau tukšas pļerkšķēšanas dēļ vien te.........Un tās- personības dalīšanās spēles- jau neskar visus, ne tuvu.

Un... vai tāpēc nebūtu jāaug ???

Joooohaidīiiiiiii!!! Kur Tu biji agrāk..... !!!??? Es jau 20 gadus pērku, pērku, pērku, guļu, guļu, guļu....     

Super ka tadi ir

Palūdz kādam atvērt   un atceries par slinkumu aizvērt.

Vīriešiem tipiska pieeja - uzreiz vajag atrisinājumu!  
vai tad vīriešiem izrunāšanās nemaz arī nepalīdz, nu ne drusciņ?
Un kādreiz jau tajās sarunās arī kāds risinājums dzimst, lai gan man šķiet, ka iespēja atklāti izrunāt sasāpējušu lietu ar uzticamu cilvēku pats par sevi jau liek justies mazliet labāk.

ja nevaru izraudāties, tad man arī priekos draugi nafig nav vajadzīgi.

...bet ir reizes,kad palīdz izrunāšanās no sirds ar deaugu.....

kāpēc lai nebūtu.

Un kas liedz ignorētajam parādīt vēl lielāku aktivitāti ??? Laikam jau sava dimanta statusa vērtība  

jānis uz paberzēšanu uzprasās. nu nu, kur te man bija tas niknais smilšupapīrs.

Mmm ... bet kur būs atrisinājums. Problēmas risināšanas veidā vai rezultātā    

neesmu es te nevienam svarīga. tā ka varu ignorēt visus pēc kārtas.

Shitas tieshaam labs!

saņēmos un izlasīju vieglās tievēšanas grāmatu. ne silts, ne auksts. laikam tāpēc, ka autors nebija letiņš. viena no atziņām - pienu nedrīkstot dzert, vo bļin ņirdzu. kas ir lauku cilvēks, kas nedzer pienu.

Kāds tam sakars ar manu pašsajūtu?

Piekrītu, ka ar problēmām jātiek galā pašam, bet kādreiz jau ar sava sāpe kādam uz pleca jāizraud (esmu labs plecs), kļūst vieglāk un kādreiz skats no malas labi noder, galvenais vai šim cilvēkam vari uzticēties, ja var - tad šad tad drīkst izmantot plecu.....

Labais!  

...citreiz problēmu risināšanā ir vajadzīgs ar cits cilvēks...