Paldies,Viva, par skaistajiem sirds ziediem! Mūzika gan vēl vairāk uzdzina skumjas.

..nu ja Citaa   Atpuchas ....   ....nujaa , labi ka Bikcheles kajas ... ...betnu vasaraa jau silts .

Nabaga jūrnieciņš , popalsja ! , tā iet , kad katrā ostā pa Venērai ...

Maija par instrumentiem interesējās   ? Nu , tie ir tie rīki - kas mīlestību no virtuālas par reālu padara ..

  

Lily ..., nebūt nē ...

Mēs mīlam tos , kurus nevaram nemīlēt , Jurij ..., neatkarīgi no tā , mīl viņi mūs vai nē ...

Haa ! ...Taa teu arii Vaig !!! .... .... (   )

Bet aizmirsts naids taču arī vairs nav naids.

Ai,mairit,ne,vēl ne,es taču vēl gribu padzīvoties pa šo zemīti,savādāk tie spārniņi uzraus augšā pie enģeļiem..   

LIly,Ir reizes,kad mēs viņu nepieminam tad kad to otram patiesi vajag.

Lily - kamēr mīlestiba filmās un romanos eksistē , izmiršana viņai nedraud ...

Bet kaut kad taču viņiem  limits beidzās ...

Diemžēl , mīlestības nozīme mazinās , tāpat kā tās vārda velta piesaukšana nevietā ...

Maijiņ,met taču to nolietoto naidu ārā.

Vienreizigi man ari ta balluka gadijas,ka sajaucu durvis un iegaju pie tiniem galvenais zakenes kostima vini ilgi bija soka.

Kuku,a par kādiem tad instrumentiem iet runa?  

Tie instrumenti taču nedilst.

Nu klāt jau atkal vēl viens rudens
Un lapas dārzos dzeltēt sāk.
Kā acīs glāstošs avotūdens
Viss senais atkal prātā nāk.

O, pagājība maigi grūtā –
Kāds salds un nenovēršams krusts!
Nāc katrā manā domā, jūtā
Kā baudījums vēl neizjusts.

Lai vēlreiz savu dzīvi redzu,
Ko laimīgs nodzīvojis es
Ar bieži asiņainu plecu,
Kā spējis – uz šīs pasaules.

Nāc, lai es atkal otrreiz jūtu,
Ko pārcietusi mana krūts.
Kaut tas par nāvi smagāks būtu,
Kas kādreiz pārdzīvots un gūts.

Reiz gribu izdzert dzīves spelti
Līdz dibenam kā dzērājs traks,
Lai zinātu, ka ne par velti
Šeit dzīvojis un cietis – Čaks.

Ai,mairit,tas naida plauktiņš jau pagalam noputējis un aizmirstībā grimis