Mairita G. 22. nov 2011. 21:46

Savsem. vismaz pārus litrus vairāk.Tad acis pats neaizvērsi.

Dzēsts profils 22. nov 2011. 21:45
ierakstam «TEV...........»
Mairita G. 22. nov 2011. 21:45

Raisa, mēs aknas skalojam.Aknām kafija pat vajadzīga.

savsem k. 22. nov 2011. 21:44

Cerms , ka ticīgie nelasa  

raisa l. 22. nov 2011. 21:43

interesanti,ka Jeezus nekad netika straadaajis,vins ar savu komandu tik pa kaazaam,tik pa sveetkiem...

raisa l. 22. nov 2011. 21:42

ir veel ,,jautraa biibele,, tur komeedija mees sovakar daudz greekojam,taa runaadami...

savsem k. 22. nov 2011. 21:41

Vienu citātu ayceros - " Un Dievs nokāva visus , kas miezn uz sienām - gan vīriešus , gan sieviešus..." ..

Dzēsts profils 22. nov 2011. 21:41

To par debesu kanceleju? Kaut kad tiku lasījusi, bet dikti sen

JAUKUMIŅŠ n. 22. nov 2011. 21:41

jā jā ,jo visiem viss jau nemaz nau jāsaprot ,vane?

ierakstam «TEV...........»
raisa l. 22. nov 2011. 21:40

mirt nebaidaties?es tik no riita 1 kruuzi,teeju gan-litriem...

savsem k. 22. nov 2011. 21:39

Kādreiz tiku lasījis Marka Tvena bībeles variantu ...

Dzēsts profils 22. nov 2011. 21:39

Maiju , jums labi smieties , kam imunitāte pret bitīšu dzēlieniem ... , būtu mani kāds redzējis pēc karošanas ar lapsenēm  

ierakstam «... dusme un meC...»
raisa l. 22. nov 2011. 21:39

redz,kaaa gadaas nobijaas laikam,ka pa aci dabuus..

raisa l. 22. nov 2011. 21:37

biibele tacu!lizlasi,tur ir ko lasiit,tik nelasi kaa to parasti dara,bet skaties citaa rakursaa! tur kaa detektiivs,...vai komeedija jau tas vien,kaa zaga eezeliiti no kaiminiem nevareeja nopirkt vai palieneet,bet nee!nozaga un brauca uz Jeruzalemi dzemdeet

Dzēsts profils 22. nov 2011. 21:37

Tāli , žēl , ka Tu man to agrāk nepastāstīji ..., būtu daudz pārdzīvojumu aiztaupījies ...

ierakstam «... dusme un meC...»
Dzēsts profils 22. nov 2011. 21:35

Manas bērnības lielākais gardums bija babiņas ceptā rudzu maizīte ar medu un siltu pienu - kas tas bija par gardumu !
Babiņa ņēma laukā no lielās maizes krāsns ar lizi garā kātā un lika klaipiņus uz manis lasītajām kļavu lapām ..., par to man vnm tika pats garšīgākais - sakasnīC ..., maziņš kukulīC , no mīklas atlikuma ..., nekad vairs neesmu ēdusi tik garšīgu maizīti , kā babiņas cepto ...

ierakstam «... dusme un meC...»
savsem k. 22. nov 2011. 21:34

Vai tiešam par maz ? Domāju , kāpēc miegs sācis vairs no viņas nebīstās  ...Labi - pamēģināšu vairāk   !

savsem k. 22. nov 2011. 21:32

To būs grūti noskaidrot - liecinieki jau sen miruši ...

slikts c. 22. nov 2011. 21:30

Līgo un Jāņu dienas ir bišu samērā " viesos nākt" iemīļotas dienas.Pats esmu vairākas reizes bijis spiests no viesību gatavošanas pārmesties uz spietu saņemšanu,jo man " fazendas"  pagalma vidū ir milzīgs ozols,kuru viņas ir sevišķi iemīļojušas,tiesa tajā vienmēr stāv tukš aulis.Bet spieta bites nekož ne tāpēc,ka viņas pēkšņi ir kļuvušas miermīlīgas,bet gan tāpēc,ka viņas taču pārvācas uz jaunu vietu ar visiem pārtikas krājumiem( viņas ir līdz acīm pieēdušās medu un ar pilnu vēderu tā košana ir apgrūtināta).

ierakstam «... dusme un meC...»
Dzēsts profils 22. nov 2011. 21:30

Man gan nav bail no bitēm,jo patīk tās,pat ļoti..
Izlasīju Aleksandra komentāru par upi un atcerējos vienu gadījumu iz dzīves.Tad nu pastāstīšu arī jums,bija tā-pie manām mājām bija bišu stropi un tuvumā gāja elektrolīnija,tad nu vienreiz gadījās tā,ka kaimiņam pāri upītei pazuda elektrība,atbrauc elektriķi un izdomā,ka vaina varētu būt kokos,kas pie upes,viens uzgāzies uz vadiem,tad nu šie ņem zāģus un droši dodas to zāģēt nost,bet es turpat pie mājām ravēju puķu dobes,bija maija mēnesis,pēkšņi dzirdu,ka zāģa kaucieni apklust un skan  vīriešu bļāvieniem,kamēr es vēl neko neesmu sapratusi,man garām aizjož rindiņā slapji elektriķi un tiem pakaļ pa kādai bitei,kādu laiciņu sēdēja mašīnā,tad uzdrošinājās kāpt laukā un iet pēc darbarīkiem.Izrādās,kamēr šie zāģē,iztraucētās bites dodas uzbrukumā,šie visi salec upītē,lai glābtos,bet tad lec laukā un drāžas uz mašīnu.Kā es smējos,nopietni,tas nebija labi,bet es nespēju novaldīties un smējos šiem redzot,līdz smējās arī viņi un vēl ilgu laiku pēc tam,kad pie mums atbrauca elektriķi,to kolēģi,viņi vienmēr smējās un apjautājās,kā bitītes padzīvo,tās pašas,kas viņu kolēģus tā apstrādāja

ierakstam «... dusme un meC...»
Autorizācija