Abi divi jau ir palikusi vecāki par tiem pasiem 12 kopā pavadītajiem gadiem- coms jau arī jaunaks nav pēkšņi attapies.. Ja tie 12 gadi tik slikti bija, tad ne jau par aptiekas Silviju jādomā, bet - sen  bija iespējas pateikt- ar šitādu megeru, nolaidusos sievišķi dzīvot nevaru , negribu, eju škirties... Abet nekā- tikai tad , kad jaunā aptiekas madāma piemiedza ar aci un par mežkungu nogodāja- vot tad i salīdzināja- ko Mētra saka- ienes malkju, padari to, izdari sito, a otra - pa smuko---- mežkungs... Bet tad, ja nu saietu ar to farmaceiti kopa- tapat būtu- i malka jānes, i jāsaimnieko... i diez vai tā godātu pašu, ja uz beņķīša pie mājas sēdētu, bet plīti nebūtu ar ko kurināt.. Doma jau man tāda- ja sieva tik pārsteigta par to šķiršanos- tatad līdz šim čoms klusējis par visu- kas nepatīk , kas patīk, --- pats vien vainīgs ..

Sonja, es tieši to gribēju teikt, ka rīts gudrāks par vakaru.......ja to var atlikt uz rītu tad vajag atlikt.......tas ir mans viedoklis

Cik Skārletiski , bet pareizi, viņa par to domāja rīt un dzīvoja salīdzinoši labi.

Arī tas ir vajadzīgs....

Daina Š .:-.............mēs sievietes tiešām esam stipras.........nu ļoooti pat stipras.Tikai reizēm to pārlieko stipruma izpausmi nez kāpēc uzņemamies vienas pašas.Bet -kur paliek tas mūsu "stiprums" tad,kad vīri no mums aiziet....tad gan viss mūsu "stiprums"izplēn kā rīta rasa...
Vai arī tas ir "stiprums",ka esam  gatavas noplēst tam otram deviņas ādas,izplēst par katru cenu alimentus...varonīgas un stipras mēs esam tikai tad !!! kad ir blakus otrs, kurš līdz laikam ļaujas un uz kura fona varam izcelties.Un līdz ko notiek kaut kas...savs stiprums tiek pārvērsts atriebības,pazemošanas realizēšanā.
Un galu galā...kurš tad liek dzemdēt tos bērnus...tikai mēs pašas to daram,ar cerību,ka otrs ir / būs līdzās  visu mūžu un viss notiks kā pasakā.
P.S.Ja runa par tiem pašiem bērniem.....gadās,ka pat nav kas izņem no slimnīcas māmiņu ar zīdainīti,jo VIŅŠ !!! to nemaz nav taisījies darīt.Tad jautājums..............VAI TAD TO NEZINĀJA TOPOŠĀ MĀMIŅA ???-bet jau slimnīcā tika kalts atriebības plāns.........nu b.......ģ,ja emu pakažu.
VARONES     
P.S...........tikai manas domas personīgās.

Un ko darīja Mētra, lai nenolaistos?

man patika par tiem enģeļiem, nu es tagad noteikti braucu uz slotas, jo manas ilūzijas par skaistu saprotošu dzīvi tika iemītas dubļos, bet es izdzīvoju, lai gan pati tam neticēju ka to varu , tagad man ir rūdījums un otreiz es vairs neļaušu sevi tā sāpināt.nu dabūs no manis ar to slotu ko paši ielika rokās.

Labāk tulīt un tagad! Rīt jau citi jsutājumi būs aktuāli...   

Ir dažādas situācijas- reizēm labāk ir atlikt to risināšanu uz rītu, bet reizēm- jo ātrāk tiek ar kaut ko galā- jo labāk. Par to atstāšanu uz rītu - to jau ne tikai Skārleta teica, arī mūsu  senču novērojums būtu- rīts gudrāks par vakaru..

ir jautājumi kam nav atbildes un jo vairāk domā jo lielākā izmisumā krīti, tad gan labāk sev pateikt-par to es domāšu rīt....bet lietas ko var atrisināt to jau gan labāk darīt uzreiz.

Nu , par pēkšņu jau to lēmumu nekādi nenosauksi- čoms jau ir paspējis citā dāmietī ieskatīties un pat apdomāties- kā varētu būt, ja būtu... aizgājis uz citu istabu gulēt, vel kaut kas tur , vēl kaut ko tur.... Nav jau tā- no rīta vēl uzšāva sievai pa dibenpusi uz darbu ejot, buču iedeva, bet vakarā- kā nāk pa durvīm iekšā tā - kā ar mietu pa pieri- gribu šķirties.. Cik pareizs ir tas lēmums- drosi vien , ka labākais ko varētu šādā situācijā izdarīt... bet ---- ko tad čoms visus tos 12 gadus darīja, lai Mētra paliktu tāda pati kā bija toreiz?

protams, ka mēs izdzīvosim jeb kuros laika apstākļos

Pareizi, nav ko kaķi aiz astes valkāt, Ja tāda doma ir vienreiz uzpeldējusi, tā atgriezīsies.

Sievietes nekad nav bijušas vājas! Tikai iedomājieties, daiļās, kas mums savā dzīvē nav jāpārdzīvo! Mēs esam tās, kas iznēsā bērnu un to dzemdē, mums ir mūsu menstruālie cikli, mēs piedzīvojam menopauzi. Mēs esam tās, kuras audzina bērnus un rūpējas par ģimeni. Lai tik kāds pamēģina pateikt ka mēs esam vājas, dabūs pa biksēm  

Sievietes ir eņģeļi, bet kad tām aplauž spārnus - nākas lidot uz slotas... Tā kā esam ne vien stipras, bet arī dzīvotspējīgas!  

...sevi nevar atdot nekam, tad jau zudīs individualitāte un tu nebūsi tu...pieņem sevi, mīli sevi un tad viss būs kārtībā bez atdošanas. bet tas ir tikai dzejolis

Otrā iedvešs šausmas,neomulīgi kļuva.  

Vai tad pareizāk ir slapstīties, jeb pateikt skaidri un gaiši savu lēmumu, ja esi pārliecināts, ka tā vajag tad nešaubies un nemoki to otru....tā domāu es

Protams un savādāk nevar būt.

Nav iespējams vienmēr būt varonim, taču vienmēr paliek iespēja palikt cilvēkam...