Patiešām - jauki. Bočelli ir dikti daudz romantisku un muzikālu  izpildijumu.

Skumjas ir skumjas ..., līdz brīdim , kamēr nesāk tiražēt vairumā , un vazāt pa visiem portāliem .

Sonja, dzīves vērtības šādos brīžos tiek ļoti pārvērtētas.Varbūt tavai kolēģei bija asāka vientulības sajūta,jo tuvumā nebija tuvinieku.Apziņa,ka dzīve mainās uz visiem laikiem ir sāpīga,bet tas ir izturams.Man patīk komunicēt,un tādēļ cenšos lai cilvēkiem ar mani nebūtu jājūtas slikti.

Maxi - romantisks esi kā zirga deķis

Nedomāju gan ...,nav jau infekcijas slimība , kaut arī zināms inkubācijas periods paiet , kamēr adaptējas pēc zaudējuma .

...jeb ari to var issak patreikt ; kur tik ilgi vazjies ka tik atri atnaci ....   

Auuu ! ...bet neizskatas   pec Maniacienites ...     ....skatos vina taa erti saritinajusies uz ...nu ja vinaij taa ertak tad laij ar iet taa ...   

Oj, Mairit, man žēl, ka Tev tā dzīvē sanācis...Vismaz, runājot par šo gadījumu, ko aprakstīju- tā bija , un nu jau vēl laiks ir pagājis- it kā mazliet vieglāk ir sarunāties un viņas sabiedrībā uzturēties, bet... Manuprat, es pati esmu dikti komunikabls un it kā viegls cilveks saskarsmē, tāpat- mums ar so kolēgi bija loti jaukas, draudzīgas attiecības pirms tās nelaimes, un visādi centos arī pēc tam uzmundrināt un būt par atbalstu... bet bija brīži, kad pieķēru sevi apzināti  izdomājot visādus iemeslus, lai tikai nevajadzētu viņai piezvanīt vai sarunāties.. Mēs katrs esam zaudējusi sev tuvus cilvēkus, tās sāpes un bēdas ir normāla lieta- tās ir jāizsāp un jāizbēdā, taču- vienam paliekot laikam ir savādaka izpausme - tāda kā nolemtības , bezizejas, fatalitātes sajūta... Un tas ir jūtams apkārtējiem..

Nu piedod, kaut gan.... šīs dzejas rinadas varētu rakstīt arī maniace.

nee Maxiss ...! bet kapec tads jautajums radas ..?  

Maksīti - Tu esi Maksīte????

Sonja,gadu pēc vīra nāves es arī biju izmainījusies,bet tagad esmu tāda pati kā iepriekš.Un draugi arī nejūtas slikti.Vai tiešām komunicēšanās var izmainīties?

Zini, man bija kolēģe, kura zaudēja vīru, un palika viena pati- radi un gimenes locekļi- tālu- Baku, bērnu nebija ... Apmēram gadu pēc traģēdijas  , viņa , patiešām stipri izmainījās- bija ļoti grūti ar viņu komunicēt...Nevarētu teikt, ka tas bija ar negatīvu zīmi, bet - viņa pārstāja interesēties par dzīvi, pārstāja iet sabiedrībā, ciemos, uzņemt draugus...Taču- nepiekritīšu, ka tas ir lipīgi- apkārtējie tādēļ nepalika tadi pasi vai līdzīgi... vienīgais zaudētājs šajā situācijā bija viņa pati.

Aijeeaa ! zefirs chokolade ir Labs ... un vispar cik zinu iesaka to est sievietem to zefiru jo tad vinas paliek labisktiskas   ...nujaa ...vinas vairs tad nau niknas ...    ...tas protams ja Es nebuchu visu apedis pirmsstam !  

Sakrrleta !!! ...nu beeiidzz .. mani uzbudinat   ...

Ir vēl zefīrs....

neticu