Papildināšu Dzintru :  ...un zin vērtību maizes klaipiņam un  nopelnītajam santīmam.....

Tu ka vienmer esi pozitiva,viens.

jā ir starpība un liela, vieni runā, otri dara.

dzintra smolenska 14:50
Bet ka tad ar mani, kuru neviens pie darba nespieda, dariju ko gribeju un cik gribeju.   Laikam busu galigi neaudzinats.?

varbūt no sākuma vajadzētu parunāties ar meitenem- un tad- aicināt draudzēties?

Dzintra un tagad pastasti man...vai esi daudz vertigaka par tiem..kam neiedzina darba disciplinu..bet gan vienkarshi paradija celju uz to....??!!!!...vai tie kas berniibaa gruti suri stradajusi..ir daudz vairak tagad dzivee sasniegushi ne kaa tie kas vienkarshi bernibu pavadija viegli..izdzivopjot to.....vai ir kada starpiiba starp cilveekiem???un kaada???

Paldies par interesantajiem novērojumiem un info.. Esmu bijusi Īzaka katedrālē, un vispār- ļoti patīk Sankt- Pēterburga kā pilsēta, taču par šiem - celtniecības knifiņiem- neesmu gan aizdomājusies. Bija interesanti lasīt Tavus spriedumus.

Eva man paldies jāteic saviem vecākiem, ka ar mani necucinājās, bija disciplīna, savi pienākumi un viens darbs dzina nākošo, tika ieaudzināta darba mīlestība.

reiz man iekoda bite kaja..kad staigaju ar basaam pa darzu..mani vectetinjsh aizveda pie arsta..jo traki raudaju :))..bet nevienam neienaca mani nosutit atpkalj mammai..jo iespejams mani mileja un pienjam tada kada esmu..mes katrs esam svadaki..bet visi esam cilveeki...un ja kaads uzskata ka vinjsh ir labaaks..tikai tapeec ka dzivo laukos un suri gruti strada..lai taa butu...es vel joprojam izvelos vieglako celju dzivee...

         Man patīk dārza darbi. daudz ko esmu audzējusi, ravējusi.... Protams, nekas mani uz to nespieda. Varēju lepni dzīvot (arī tagad varētu|) pilsētā. vaidēt par svaiga gaisa trūkumu un redzīsu un dillīšu buntītes pirkt tirgū....Bietes man tiešām patika ravēt vēl daudzus gadus, arī tad kad biju jau pieauguasi un dzīvē iekārtojusies.... Audzējām dārzā bietes priekš realizācijas. varēja labi nopelnīt un arī cukura maisus saņemt kā atlīdzību....

           Atceros, ka kaimiņiem no Rīgas atbrauca radu meitene un tad nu tika kauti gaiļi un  šmorēti, ka  visa sēta smaržoja....Visādi tika appuišota....15 gadīgā meitene izdomāja, ka jāpalīdz taču krustmnātei pie darbiem....Paņēma kapli, aizgāja dārzā un atpakaļgaitā kaplēja visu pēc kārtas.... Pēc tam, kad bija pusdobi bietīšu izcirtusi, saprata, ka viņa nav LAUCINIECE un aizgāja sauļoties  ābeļdārzā... Bet ak vai, bite iekoda! tad  bija jāsauc dakteri un visādas padarīšanas....rezultātā pilsētnieces krustmāmiņa sarunāja transportu un savu PALĪDZI aiztransportāja atpakaļ uz pilsētu, lai pašai būtu mazāk nelaimju....   

Ewa Saule 14:43, bet ka tad ir ar to labestibu, kura netiek macita (nav iemacita) , bet kura ietilpst vesela, harmoniska  cilveka instinktu satava ?

Darzniec..pirmais cilveeks kas saka ka patika raveet bietes kolhozaa....reiz aizbraucu draudzenei lidzi..jo vinjai bija jaravee..jo taa bija iespeja nopenit brivpusdienas..ieraudziiju to lauku..gandriz nogjiibu..nezinaaju ka ko tadu iespejams ar rokam noraveet...kas tev tur isti patika..nezinu gan

Dzintra..man nebija vajadzibas zinat kas ir skarbaa lauku ikdiena..par to saku paldies saviem vecakiem.un darishu visu..lai maniem berniem nebutu jaizjut kas ir skarba ikdiena...gribu lai maniem berniem viss ir viegli...ehhhh pukjites..jaa atceros margrietinju pljavu blakus laukam kur ome ganija gotinju...vienmer uzpinu vinjai shkiibu vainadzinju un vinja teica ka tas ir pats jaukakais ko esot sanjeemusi....man vienmer macits...dari visu sava tuvaakaa un miljaa cilveka labaa..tas tev dzivee naaks atpakalj..:)pie taa ari pieturos

Dārzniece Krasta 14:37
Tadejadi Tu pati sevi rudiji izlietojot dabas doto rudijumu labuma gusanai.   

Darzniec..nekad ne  muzha neesmu kautko ravejusi vai darijusi sovhoza..kolhozaa vai kur taa...visu ko dariju..ir palidzeju vecmaminjai..

Eva var jau būt, ka kapli rokās esi turējusi un pļavā puķes lasījusi, bet tā nav skarbā lauku ikdiena.

Dzintra..bet nekad neesmu pamodusies aukstyaa istabaa..galds vienmer bijis bagatigi klats...tas ka mani jau no bernibas centas iemacit ka bez darba nekas nenotiek..bija pluss no manu vecaku puses...tagad ari nebaidos no darba..ja vajadzes darishu smagu darbu..bet ja varu izveleties..izveleshos vieglako celju....

          Es arī visu skolas laiku ravēju sovhozā bietes....Bet ne tādēl, ka vecāki mani nespētu apgādāt....Man tas PATIKA! Un  sava kabatas nauda arī bija  liels lepnums. Tur varēja labi nopelnīt un sapirkt visu nepieciešamo skolai un vēl vairāk..... Ieguvu arī rūdījumu turpmākajai dzīvei.....

dzintra smolenska 14:35
Berniba bus bijusi smaga tam, kurs par savu bernibu vaimana.