Atvaino, es esmu lāčuks, ne lācenīte. Vai neredzu ka man ādas jaka mugurā, kā rokerim.

Paldies,bet kādēļ man liekas,ka ne tikkai man tas sliktais noskaņojums......ak kā es gribētu kļūdīties.

....bez vecīša.... tā pat viena ar sevi.... ja.....?

Man ziema un svētki katru dienu.

Vai tad tu nemaz nezini, ka la tuvojas ziemas svētki garie....?

???? kas????

Man tie vecīši vienaldzīgi, es par lāčukiem.

Lapzemē ir atzìts Santaklaus,    bet mūsmàjās salavecīts, -vnk un mìļi   

Rukājām ,bet jazin kad un kur,bet galvenais,ko?

Varbūt tomēr runājam?  
Ir dzirdēts, ka mūs dēvē par klusētāju tautu...   ... un neviens tā īsti acīs mums negrib ieskatīties....

Lita, ir reizes, kad ir jārunā...nevar nerunāt...
Vēl ir teiciens...nav svarīgi ko Tu esi pateicis, bet svarīgi -kā Tu esi pateicis...

Kliusēt var dažādi,piekrītu un klusējot dažreiz var pateikt daudz vairāk nekā skaļi kliedzot.Un ja vēl acu valodu pieprotam!Pat sienām ir ausis,tad varbūt tomēr klusējam!

Lita, par Tavu komentāru..viegli jutas, tie kas nedomā? Hmm? A ir tādi, kas nedomā?  

Jā, jā...Eņgelīt, tā arī var būt, kad piepūties un klusē... A zini, ka ir gadījumi, ka nu nepakam negribas runāt! Vārdi iesprūst kaklā...Kā saka-bilde ir, skaņas nav!

Klusēšana tāda slidena lieta....ja klusē, tad nozīmē, ka piekrīt, bet vēl jau varbūt, ka cilvēks tā piepūties par kko un arī klusē  
Runāšana sudrabs, klusēšana zelts. Tā jau laikam jauna tēma varētu būt!  

Holēriķis...vispirms pasaka un tad domā..un pēc tam mokās sirdsapziņas pārmetumos...

Eņģelīt, es šajā gadījumā biju domājusi par daiļrunīgo klusēšanu... Nu kad runā acis..

Lily, par klusējošo cilvēku varētu piekrist, ja nebūtu gadījumi, kad cilvēks ar savu klusēšanu nodara lielāku ļaunumu....un kā zināms, tās klusās cūkas rok tās dziļās saknes... priekšroku labāk dodu holēriķim.

Tieši tev pie tējiņas  
noklausies un lai uz visu otro dienas daļu ir forš prāts...   

Viegli,bet vai labi un vai viegl;i justies,tas ir pašmērķis.Manuprāt,viegli jūtās tie,kas nedomā.