Gunta L. 17. dec 2011. 16:44Gunār, daudzi gaismā taisīs sniegavīru. Un lādēsies, kā jau ieraduši, par visu, ka tas drīz vien sabruks, izkusīs, paliks tik slota un burkāns. lādēdamies, neaizmirsīs piebilst - tā ar viņu notika tāpēc, ka nebija latvietis. Ha.
Dzēsts profils
17. dec 2011. 16:32Vispār jau Tu domā pareizajā virzienā , Nauri ..., viss sākas - ar pieradināšanu ...
Dzēsts profils
17. dec 2011. 16:31Pat einuham ir savs labums,var but var maksligi piesut.
Dzēsts profils
17. dec 2011. 16:18Eiii, piebremzē ..., Tu gan ieskrējies
andris K. 17. dec 2011. 16:17Jā un 15min.brauciena attālumā atkal tas pats rudens.žēl,bet vismaz uz laiciņu pabiju ziemā/
Nauris N. 17. dec 2011. 16:17Janvāris mandarīnu laiks , zemenes ir bez garšas , arī Tev neiesaku , nepatīk nekas mākslīgs .
Dzēsts profils
17. dec 2011. 16:13... Jā , vēl pie galvas neaizmirsti piesiet spilvenu...- pūtiens var būt par stipru un griesti par vāju!
Dzēsts profils
17. dec 2011. 16:11Novelc laikus rokasbremzi ..
Dzēsts profils
17. dec 2011. 16:01Paldies , Nauri ..., ķer šo dziesmuku - varbūt noķersi kādu eiforijas zibsni ...
Dzēsts profils
17. dec 2011. 15:56.....dod un tev tiks dots,bet ko mēs paši dodam,tas lai paliek paša ziņa,jo paši tak saņemsim to atpakaļ katrs pats.....
Nauris N. 17. dec 2011. 15:53
Tāpēc jādzīvo uz pilnu klapi šodien , jo nezini , kas nāks rīt , reiz tā dzīve tik bīstama padarīšan ...
Moon M. 17. dec 2011. 15:50
Mēs satiekam tikai tos,
kurus mums jāsatiek,
tikai tad,
kad tam jānotiek!
Mēs saņemam to,
ko esam pelnījuši
un tik daudz,
cik esam citiem devuši!
Mums tiek uzlikts tik,
cik spējam panest un izturēt!
Un būsim pateicīgi
par visu,
ko dzīve sniedz.
Tā ir pārāk īsa,
lai tērētu to strīdos,
un pārāk skaista,
lai to nenovērtētu palaistu garām!
Un nebaidies dzīvot!
( L. Līcīte)


