Lana V. 19. dec 2011. 19:59Tas ir kā akacis , no kura vīriešu acīm ļoti grūti izrāpties , kad tur iekritušas ...
uz V. 19. dec 2011. 19:58Un, kas tad notiksies ar pašas sievieti pēc šitā fakta...?
slikts c. 19. dec 2011. 19:58Perfekts piemērs tiem,kuri vēl tic,ka pasaules vadītājiem ir skaists problēmas risinājums.TĀDA NAV,JA NESKAITA PIESPIEDU DARBA NOMETNES.
Jana V. 19. dec 2011. 19:55Jo dziļāks dekoltē , jo ātrāk vīrietis izsludina defoltu...
Mairita G. 19. dec 2011. 19:48Cik esmu dzirdējusi.Tad tieši Sibīrijā kāds mācītājs ir savācis dažādu rasu bērnus un māca tiem jaunu reliģiju.Tas varētu būt kā lielāka sākums.
Jana V. 19. dec 2011. 19:48Ar smaidu par nopietno...
uz V. 19. dec 2011. 19:47Tie pareģotāji un gaišreģi savas prognozes arī izsaka uz nenoteiktu laiku -visa 21gadsimta garumā -nekàdas konkrētības. To ka plašā sibirija tur sevī milzuma potenciāla, visi to saprot, bet krievija īsti nejèdz kā ar to saimniekot, -vienīgi to lieto kā bezkredīta kràjumu.... Aktuālākais, kas darīsies eiropā un pie mums latvijā nākamgad?!
Dzēsts profils
19. dec 2011. 19:43Nezinu gan...atļaušos nepiekrist! Reizēm labāk būtu tukša vieta, nekā atmiņas!
Dzēsts profils
19. dec 2011. 19:29Labs teksts, Anna! Tikai, man liekas, tas nav Tavs stāsts, t.i ne par Tevi...tāpēc atturēšos no banālām frāzēm par laiku, kas dziedē. Kaut gan laiks patiešām labs dakteris..
Esme r. 19. dec 2011. 19:28Gadu atpakalj es ari ta jutos..., tagad vairs nesaap, laiks tiesham dziede. Lai Jums laiks iet atrak
Jānis S. 19. dec 2011. 19:19Varu pateikt, kas sekos
Īpaši skatīt Edgaru Keisiju (Es zinu drusku vairāk, nekā esmu aprakstījis līdz šim).
Ledija J. 19. dec 2011. 19:19ev jau jamekle psihiatra palidziba ,tu veca grabaza,kuram smiltis birst pa pakalu ara,kaunu galigi zaudejis,siekalojas gar jauniem skukiem,neapsiekalo mani,savadak gads bus jamazgajas,vemiens nak no tevim
Dzēsts profils
19. dec 2011. 19:14Nu ko
Lai notiek tā
Lai mana mīla kaislā grēcīgā
Vēl tevi vēlreiz skauj
kā dūju baltu
Un tad tu vari projām iet
Kā vilnis jūrā, kuru kājām nenoskriet
Kā gaisma zūdi, tad kad saule riet
Ne projām dzīt
Ne tuvāk manim tevi saukt
Kā brūce sūrstoša, kas nekad nesadzīs
Ir mīla mana, kas vēl ilgi vēl
Ļaus oglēm melnām izjust uguns kvēli
Līdz izgaisīs
Un tikai tad tu sajutīsi
Cik auksti pasaulē ir vienam
Es būšu ilgu krasts, kas viļņu bangas gaidīs
Un sagaidīs, bet tomēr varbūt nē
Nekad pa īstam nesprasts
kā ceļš, kas vienmēr vienreiz ejams,
kā noslēpums, kā uzsitiens uz lakts
sit mana sirds
es mīlu.. mīlu tevi
bet vakars neprātīgi skumst par mums
/Jānis Damroze /
.... tik pazīstamas izjūtas ... palaid un ļauj nodzist ...
uz V. 19. dec 2011. 19:14Marijas bāriņš ir tikai miniaturīgs piemērs, kādā situācijā atrodās ne tikai daudzi uzņēmēji Latvijā, bet arī daudzas valstis... Kur tālāk? Kas sekos pēc defaulto?
Vineta K. 19. dec 2011. 19:10Budzet,tas tapat ir saprotami.Musu valdiba nem aiznemumus,pluka tautu.Bet adot vajadzes musu bernu berniem.Bet tas vel labakaja gadijuma.Jo vini savas gimenes ir abgadajusi.Ne vienam gadam vien.Un cik vel plukas,nabaga tautu.To,tik zin vien dievins.
Dzēsts profils
19. dec 2011. 19:03Lai cik grūti tam sobrīd būtu noticēt- ar laiku tā sāpe un asiņošana pāries... Ienīst nevajag- tas atņems pašai spēkus, labāk- izprast- ko un kāpēc tas cilvēks darīja aplam... un - neļaut sevi tālāk sāpināt..
Vineta K. 19. dec 2011. 18:56Caur,tadu nelaimi mes visi sava dzive esam gajusi cauri.Vajaga laiku,lai nesapetu,lai aizmirstu,un dzivotu talak.



